Kas senioram jāņem vērā, lai atrastu piemērotāko dzirdes aparātu, Senioru Dienu konsultē medicīnas sabiedrības R.A.L. dzirdes aparātu speciālists, ārsts otolaringologs Uldis Ķelle.
Šūnas deformējas
Mediķi dzirdes pazeminājumu klasificē trīs pakāpēs - iemesls var būt bloķēta ārējā auss eja (biežāk sēra korķis, ko izskalojot dzirde atjaunojas), problēma var būt vidusausī (bungplēvītes vai dzirdes kauliņa bojājums, arī vidusauss iekaisums - šīs parasti ir ārstējamas vainas) un trešais ir dzirdes jutīgo šūniņu bojājums iekšējā ausī, ko izārstēt nevar.
Cilvēkam ir apmēram 20 tūkstoši dzirdes jutīgo šūnu - katra šūnu grupa atbild par noteikta augstuma un skaļuma skaņas uztveršanu. Iekšējā ausī ieplūst milzīgs daudzums augsto, vidējo, kluso skaņu viļņu - katrs iekustina savu šūnu grupu, veidojot impulsu, kas aiziet uz smadzenēm. Smadzenēs skaņa tiek atšifrēta - vai tas ir Mocarts vai Boney M, vai tā latviešu vai ķīniešu valoda. «Lielākā daļa mūsu pacientu - 90 procenti un vairāk - ir cilvēki, kam radušās problēmas dzirdes jutīgajās šūnās. Tās ir deformējušās, tāpēc skaņa ienāk ausī, bet uz smadzenēm tiek pārvadīta nepilnīgi,» skaidro ārsts U. Ķelle.
Dzirdes problēmu cēloņi var būt iedzimtība, pārslimotas slimības, infekcijas, dzirdes kvalitāti var ietekmēt arī daži medikamenti. Tas var būt arī vecuma faktors, kas gan nenozīmē, ka ar gadiem katram no mums dzirde pasliktināsies. «Tāpat kā ar matiem - dažiem tie izkrīt, dažiem ne, vieniem paliek sirmi, citiem nepaliek. Tie visi ir iedzimtības faktori, ģenētiski noteikti,» norāda speciālists.
Miniatūra skatuves iekārta
Dzirdes aparātus klasificē pēc to ārējā izskata - ir aizauss un iekšauss aparāti - un pēc to uzbūves. Izplatīts surdotehniskais palīglīdzeklis ir aizauss dzirdes aparāts, ko nostiprina aiz auss, bet skaņa ausī nonāk par caurulīti, kas apvienota ar auss ieliktnīti. Šie aparāti var atšķirties pēc izmēra.
Iekšauss aparātos visas detaļas savietotas vienā korpusā - tas vienlaikus ir dzirdes aparāts un ieliktnis. Iekšauss aparātus izgatavo pēc mēra, katram pacientam individuāli. Mēru noņem, ausī iepildot speciālu vielu, kura sacietē. Pēc šī parauga izgatavo korpusu, kurā iemontē elektroniku - mikrofonu, procesoru, skaļruni, baterijas nodalījumu. Arī iekšauss dzirdes aparātu izmēri atšķiras. Lielie, vidējie, mazie un ļoti mazie darbojas pēc viena principa, samazināts ir tikai elektronikas detaļu izmērs. Vizuāli gan atšķirība ir jūtama - mazākie no ausī ievietojamajiem tikpat kā nav redzami. Dažkārt pacientiem tas ir nopietns izvēles kritērijs.
Svarīgākā atšķirība ir procesoros. «Dzirdes aparāts ir kā miniatūra skatuves iekārta. Aparātā iemontētais mikrofons uztver apkārtējās skaņas un pārveido tās signālos, kuri nonāk procesorā. Tāpat kā datoram, arī procesoram var būt dažāda līmeņa jeb kvalitātes programmatūra. Pamatā ierīces uzdevums ir padarīt skaņu skaļāku, taču katram šī nepieciešamība ir individuāla - atkarībā no dzirdes jūtīgo šūnu deformācijas -, vienam vajag pastiprināt zemos toņus, otram - vidējos, citam - augstos. Procesors ienākošo skaņu mēģina pastiprināt tā, kā konkrētajam cilvēkam būtu vislabāk,» skaidro ārsts. Ir aparāti ar skaļuma regulēšanas iespējām, ir tādi, kas automātiski pielāgojas apkārtējai videi. Vieniem ir programmu pārslēdzēji, citiem tās pārslēdzas automātiski. Mūsdienu tehnoloģiju iespēju dēļ kvalitātes ziņā izmēram nav nozīmes, kvalitāti nosaka procesors un programmatūra, neapšaubāmi, tā iespaidojot arī ierīces cenu.
Lētie neder visiem
Kā uzskata dzirdes aparātu speciālists U. Ķelle, kvalitatīvu aparātu cena sākas no 250 eiro. Ne katram senioram pietiek rocības, lai atļautos šķirties no tādas summas, - varbūt izvēlēties lētāku? «Lai kāds būtu dzirdes aparāts, tas ir tikai palīglīdzeklis. Rezultātu nosaka tas, kā saglabājušās dzirdes jutīgās šūnas, cik no tām ir veselas, kādā secībā noticis šūnu bojājums, arī bojājumu veids vienmēr nav vienāds. Ir daļa cilvēku, kam arī visvienkāršākais, lētākais dzirdes aparāts dod labu rezultātu - ja šūnu bojājums nav sarežģīts,» skaidro speciālists.
Diemžēl lielākajai daļai šūnu bojājumi ir gana sarežģīti, līdz ar to dzirdes kvalitātes uzlabošanai nepietiek tikai padarīt skaņu skaļāku. Nereti šūnas ir bojātas tādā veidā, ka jūtīgums pret skaņām paaugstinās straujāk, nekā tam jābūt normālā diapazonā. Piemēram, klusās skaņas pacients nedzird, bet ļoti strauji par neciešamu kļūst nākamā toņkārta - cilvēks nedzird, ko runā blakus, bet kā izteiktu troksni uztver otrā istabā nokritušu karoti. «Parastais dzirdes aparāts visas skaņas pastiprina vienlīdz, tāpēc dažu frekvenču skaņas var būt izteikti nepatīkamas - tipiskākā ir trauku šķindoņa. Gudrie dzirdes aparāti prot ierobežot skaņu frekvences, toņkārtas, kuras konkrētajam cilvēkam ir traucējošas. Tie prot analizēt skaņu, piemēram, pastiprināt cilvēka balsi, slāpēt mašīnas rūkoņu. Speciālistam atliek tikai šo programmu pieregulēt atbilstoši pacienta vajadzībām,» atšķirības izskaidro U. Ķelle.
Ar audiogrammu nepietiek
Pirms dzirdes palīgierīces izvēles vispirms pacientam dzirde tiek pārbaudīta ar audiometru - iegūtā audiogramma gan vēl nav pietiekama, lai izdarītu galīgos secinājumus. Tā parāda, cik klusas skaņas dzird pacients, bet neparāda, kāds ir skaļo skaņu maksimums. Papildinformāciju iespējams iegūt, iztaujājot pacientu, noskaidrojot, kāda ir viņa skaņu komforta zona. Ja cilvēks jau lietojis kādu no dzirdes aparātiem, arī informācija par iepriekš traucējošām niansēm speciālistam palīdz piemeklēt atbilstošāko aparātu. Būtiska ir arī iespēja izvēlēto aparātu, piemēram, nedēļu izmēģināt mājās un pēc tam nepieciešamības gadījumā pieregulēt.
Parasti aizauss dzirdes aparātiem rekomendējamais lietošanas ilgums ir līdz pieciem gadiem. Iekšauss aparātiem mazāks - trīs gadi. Jārēķinās, ka ar dzirdes aparātu nevar mazgāties, peldēties, uz nakti tas ir jāizņem.