Zelta maska faktiski ir Krievijas teātra karte - viss, kas pagājušajā sezonā lielajā kaimiņvalstī noticis ievērības cienīgs. Balvas tiek pasniegtas trīsdesmit septiņās kategorijās, godinot pat būtiskākās viesizrādes, kas gada laikā notikušas Krievijā. Nominācijās šogad trūkst skaļu vārdu. Neapšaubāmi A. Hermanis starp balvai izvirzītajiem režisoriem ir slavenākais. Viņš Zelta maskas trofeju pievieno vairākām teātra nozarē visprestižākajām balvām un sasniegumiem - M. Reinharda balvaiￂﾸ Jauno teātra realitāšu balvai, dalībai Aviņonas un Edinburgas festivālu oficiālajās programmās.
Zelta maskā šogad iezīmējas paaudžu maiņa - dominē trīsdesmit un četrdesmitgadnieki. Kaut nominantu skaits mērāms vairākos simtos, šis gads iezīmīgs arī ar faktu, ka vairākās «lielajās» nominācijās Krievijas nacionālajai balvai bija izvirzīti ārzemju teātra profesionāļi, turklāt proporcionāli viņu skaits ir ievērojams. No astoņiem pretendentiem uz galveno - Gada dramatiskā izrāde lielajās formās - balvu pretendēja ne tikai latvieša A. Hermaņa izrāde, bet arī lietuvieša Rima Tumina Vahtangova teātrī Maskavā iestudētā Viljama Šekspīra Troils un Kresida. Abi režisori bija nominēti arī labākā režisora balvai, ko par iestudējumu La Estrada teātrī Pie Staņislavska nama ieguva Jurijs Pogrebņičko. A. Hermanis un Monika Pormale bija nominēti kategorijā labākais mākslinieks (par Šukšina stāstiem), savukārt A. Freibergs atzīmēts starp labākajiem Krievijas scenogrāfiem nominācijā Scenogrāfija muzikālajā teātrī.
Kopumā Šukšina stāstiem 16. aprīļa vakarā izdevās izcīnīt trīs balvas. Izrāde bija nominēta septiņām.