Kriss Holts
Kāda pašam ir attieksme pret zvaigžņu spēļu sarīkošanu sezonas vidū?
Ideja ir lieliska. Spēlētājiem tā ir iespēja pāris dienu atpūsties no ikdienas saspringtā ritma. Šādās spēlēs hokejisti var satikt cits citu, būt kopā ar līgas labākajiem spēlētājiem. Man ir gandarījums, ka izdevās parādīt savu metiena precizitāti. Parasti ar gūtajiem vārtiem slavu un atzinību izpelnās citi (smejas). Man ikdienā ir jādara pats grūtākais darbs. Tagad visi zinās, ka Rīgas Dinamo vārtsargs var iemest ne sliktāk kā uzbrucēji.
Pirms Zvaigžņu spēles trenējies raidīt ripu tukšos vārtos?
Nē, treniņos darīju to pašu, ko vienmēr. Es gan tāpat treniņos ar nūju mēģinu tālās piespēles un ripas izmešanu no zonas.
Pirms pāris nedēļām brīvajā treniņā slidoji bez formas. Treneris Viktors Ignatjevs atzina, ka Holtam ir veiklas rokas un spēcīgs metiens...
Tam ir loģisks izskaidrojums. Līdz trīspadsmit gadu vecumam biju uzbrucējs un tad izdarīju izvēli par labu vārtsarga profesijai.
Ar savu sniegumu Zvaigžņu spēlē esi apmierināts?
Jā, pilnībā. Šī spēle vairāk bija domāta kā jauks pasākums. No šī skatpunkta viss izdevās lieliski. Bija taču redzams, ka neviena no komandām nedomā par spēli aizsardzībā, bet tikai to, kā gūt vairāk vārtu. Spēlētāji centās izpildīt trikus, kādus viņi parastā spēlē nekad neatļautos.
Ir gan dzirdēts viedoklis, ka šādās spēlēs gandarījumu gūstot uzbrucēji un arī aizsargi, turpretī vārtsargiem zvaigžņu spēles esot tīrais neprāts, jo jāraujas vaiga sviedros...
Arī taisnība, jo izgājieni vienatnē pret vārtsargu seko viens aiz otra. Man arī radās iespaids, ka otrajā mača pusē spēlējošajiem vārtsargiem bija vairāk darba. Spēlētāji kļuva paviršāki un brīžiem par aizsardzību aizmirsa pavisam. Bet tas viss ir daļa no vakara šova. Neko nevajag uztvert nopietni.
Tā bija paša ideja otrajā periodā izdarīt vārtsargu maiņu, par spīti tam, ka spēle tobrīd nebija apstādināta?
Viss notika spontāni. Zvaigžņu spēlēs vārtsargi parasti mainās pēc puses spēles laika. Spēle ritēja gandrīz vai bez apstādināšanas. Šķiet, desmit minūšu laikā bija gandrīz vai tikai viena tiesnešu svilpe. Nevēlējos palaist garām iespēju iestāties vārtos sev atvēlētajā laikā, tāpēc izlēmu slidot uz maiņu. Tobrīd arī bija parocīgs brīdis, jo mūsu komanda uzbruka. Viss sanāca labi, jo otra komanda nepaguva sarīkot ātru pretuzbrukumu.
Kā patika Mihaila Aņisina dziedājums konkursa sacensību starplaikā?
Tas bija aizraujoši. Es nezināju, ka viņš dziedās. Tas ir lieliski, ka cilvēkiem ir vēl kāds talants. Maziņš augumā, bet ar ļoti spēcīgu balss tembru.
Varbūt jūs kopā varētu izveidot grupu?
Jā, ļoti iespējams - kāpēc gan ne? Pirms mēneša es arī piedāvāju noorganizēt kādu muzikālu priekšnesumu, bet viņi man par to atgādināja tikai vienu nedēļu pirms pasākuma, kad vairs nebija laika sagatavoties. Varbūt nākamajā sezonā man būs iespēja uzstāties.