Horoskopi

Tas darbojas arī otrādi. Lauksaimniecība, zemnieku dzīvesveids ir arī viena no Latvijas lauku tradīcijām. Izvēloties vietējo produktu, ar savu naudu mēs palīdzam vietējai kopienai. Tā nonāk pie zemnieka, kurš savukārt to atstāj veikalā, aptiekā, tā radot darba vietu aptiekāram, pastniekam, ārstam, skolotājam,» uzskata A. Hauka. Risinājums ir jau tagad populārie zemnieku tirdziņi, tiešās pirkšanas pulciņi - cilvēki sāk kļūt arvien atbildīgāki pret to, ko viņi ēd, ko ēdīs viņu bērni. Īsajās pārtikas ķēdēs ir arī vieglāk izsekojama produktu kvalitāte. Pircējs var apciemot zemniekus, paskatīties, kā viņi strādā, kādas metodes izmanto. A. Hauka uzskata - Latvijā vajadzētu attīstīt tieši bioloģisko lauksaimniecību, jo esam samērā «zaļa» valsts. Pieprasījums pēc šādiem produktiem pasaulē pieaug, un tā varētu būt laba eksporta niša tā vietā, lai iznīcinātu nelielās saimniecības, apsējot teritorijas ar rapsi un kukurūzu, kuru audzēšanai nepieciešams izmantot daudz ķimikāliju, kas savukārt ietekmē dabu un cilvēku veselību. «Aicinu iedzīvotājus arī saglabāt vietējo kultūraugu sēklas, zinu, ka daudziem tās izaug vēl no vecmāmiņu laikiem. Globalizācijai ir svarīgi vietējo iznīcināt, panākt, lai mums gadu no gada jāpērk sēklas. Kamēr mums ir pašiem savas, tikmēr viņi nevar «uzbliezt» cenu. Tradicionālo kultūraugu sugas ir specifiskas, ar savu garšu, augšanas īpatnībām. Tirgot šīs sēklas nedrīkstam, tikai mainīties, jo pārdot atļauts vienīgi sertificētas, tāpēc apsveicama ir iedzīvotāju iniciatīva veidot maiņas pulciņus,» stāsta A. Hauka.