Kaņiera niedrājā mājo arī lielie dumpji, kas ir šī biotopa lietussargsuga, kas nozīmē, ka sugas dzīvotspēja konkrētā vietā liecina par biotopa kvalitāti gan attiecībā uz konkrēto sugu, gan arī attiecībā uz citām sugām, kam līdzīgas ekoloģiskās prasības. Pavasarī un vasaras sākumā šurp var doties nakts ekskursijās, lai klausītos naktī dziedošās putnu sugas. Kaņiera ezers ir viens no putnu un arī zivju krājumu ziņā bagātākajiem ezeriem Latvijā.
Dabas aizsardzības pārvalde ir arī niedrāja teritorijas apsaimniekotājs un palīdz niedrāju uzturēt labvēlīgā stāvoklī, pļauj tuvumā esošo zāļu purvu un labiekārto teritoriju, lai tā būtu pieejama apmeklētājiem. Viens no nozīmīgākajiem niedrāju apsaimniekošanas pasākumiem ir to fragmentēšana. Tā ir kanālu veidošana, lai palielinātu robežzonu starp atklātu ūdeni un niedrāju. Šādas vietas par iecienītu mājvietu ligzdošanai izvēlas lielais dumpis, kurš kanālos medī zivis. Savukārt tur, kur mājo lielais dumpis, labprāt mīt arī citas putnu, zivju, ūdensaugu, abinieku un bezmugurkaulnieku sugas. Vēl nozīmīgs apsaimniekošanas pasākums ir arī regulāra niedru pļaušana, kas samazina barības vielu nokļūšanu ūdenī un kavē vienlaidu niedrāju masīvu veidošanos.
Kaņiera apkārtne ir apmeklētāju iecienīta, un šurp dodas gan dabas pētnieki un putnu vērošanas entuziasti, gan citi interesenti, piemēram, ģimenes ar bērniem, kas vēlas vienkārši pastaigāties, pabaudīt dabas skaistumu un paklausīties putnu balsis... Mitrāju teritoriju apmeklējumos DAP eksperte Agnese Priede aicina izturēties saprātīgi un vērot dabu ar cieņu. Ne tikai nepiesārņojot dabu, bet pēc iespējas izmantojot esošo infrastruktūru, pieturēties pie izstrādātajiem maršrutiem. Piemēram, nepeldēties purva ezeriņos, jo purvs ir trausls, līdz ar to iejaukšanās tā vidē ārpus apmeklētāju maršruta atstāj negatīvu ietekmi uz purva ekosistēmu. Tāpat arī nav ieteicams pavasarī putnu ligzdošanas laikā mitrāju teritorijās noklīst no maršrutiem - tam var būt bēdīgas sekas - iztraucētas un pamestas ligzdas.