29 gadus vecais datorspeciālists E. Snoudens kopš maija beigām uzturējās viesnīcā Ķīnas daļēji autonomajā pilsētā, tomēr pirmdien viņš izrakstījās un vēl otrdien pēcpusdienā nebija zināma viņa atrašanās vieta. Viņš iepriekš sacīja, ka ieradies Honkongā, jo tur esot «spēcīgas vārda brīvības tradīcijas».
Tomēr pazīstamā cilvēktiesību organizācija Human Rights Watch ir pārliecināta, ka viņš kļūdās, jo pagātnē esot bijuši vairāki gadījumi, kad Honkongas varasiestādes atsaucas ASV varasiestāžu lūgumam izdot meklētas personas.
Otrdien Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka gadījumā, ja E. Snoudens lūgtu patvērumu Krievijā, tas tiktu izskatīts, raksta The Guardian.
Tomēr šajā gadījumā tas drīzāk būtu uztverams kā Krievijas atbalsts Savienoto Valstu kritiķim, nevis vēlme iestāties par cilvēku, kurš sabiedrībai vēlējās atklāt to, ko no tās slēpa varasiestādes.
Tikmēr Eiropas Savienība (ES) ir vērsusies pie ASV valdības ar prasību garantēt, ka amerikāņu izvērstās izlūkošanas programmas nav pārkāpušas eiropiešu tiesības.
E. Snoudena noplūdinātie dokumenti liecina, ka ASV Nacionālā drošības aģentūra ir ielauzusies vairāku ASV interneta uzņēmumu serveros, lai piekļūtu, piemēram, elektroniskā pasta sarakstēm.
Tā kā šī programma ir realizēta saskaņā ar Ārējās izlūkošanas likumu, kas amerikāņu specdienestiem piešķir arī tiesības izsekot ārvalstnieku komunikāciju internetā, tad ES bažījas, ka tādējādi ASV varasiestādes bez tiesiskā pieprasījuma ir ieguvušas eiropiešu personīgos datus.