Jārok atmiņās
Ievas Ābiķes datubāzē patlaban ir 39 Latvijas uzņēmumi. Ievas bizness - interneta sistēma, kas ļauj uzņēmumiem apmainīties ar pakalpojumiem - bārtera princips, tikai pilnveidots tā, ka norēķini notiek ar speciālas valūtas palīdzību. Tas ļauj uzņēmumiem izvēlēties viņiem vajadzīgo no visa, ko piedāvā sistēmā iesaistītie no Latvijas, Dānijas un Zviedrijas. Piemēram, nekustamo īpašumu kompānija izīrē telpas kādam kosmētikas tirgotājam, bet pretī grib saņemt nevis kosmētiku, bet galdus sava biroja iekārtošanai. Ja visi trīs ir iesaistīti šādā apmaiņas sistēmā, tad par telpu izīrēšanu uzņēmums iegūst punktus, ko pēc tam var izmantot galdu pasūtīšanai, skaidro Ieva. Krīzes laikā būtiski ir arī tas, ka šeit nav nepieciešama nauda, kuras patlaban uzņēmumiem nereti trūkst, bet gan prece vai pakalpojums, ko piedāvāt otrai pusei.
«Cilvēkiem tagad vajadzētu parakņāties savu atmiņu krājumos un atcerēties lietas, ko viņi kādreiz varbūt uzskatījuši par pilnīgi nereālām vai neaktuālām. Vajadzētu izmēģināt arī lietas, kas sākumā šķiet neticamas,» uzsver Ieva. Turklāt, viņa piebilst, tām nav obligāti jābūt pilnīgi jaunām lietām - savu biznesa ideju viņa pirms apmēram deviņiem gadiem izlasījusi kādā ekonomikas grāmatā. Toreiz ideja atlikta, jo Ieva nav jutusies gatava tās īstenošanai. Decembrī viņa par to atcerējusies un sākusi noskaidrot, kā to varētu īstenot. Sapratusi, ka viena pati netiks galā, Ieva atradusi partneri Dānijā: Absi - 2003.gadā dibinātu Skandināvijas bārtera forumu.
Lielākais ieguldījums biznesa sākšanā bijis pašas darbs, atzīst Ieva, taču arī naudā ieguldīta ievērojama summa - kopā līdz brīdim, kad uzņēmumā vairs nevajadzēs ieguldīt (Ievas prognoze - nākamā gada aprīlis), būs nepieciešami apmēram 20 tūkstoši latu. Nauda nāk no ietaupījumiem. Savukārt pie garām darba stundām Ieva jau pieradusi - iepriekš viņa strādājusi pasākumu organizēšanas aģentūrā. Tā krīzes laikā izrādījusies ārkārtīgi neperspektīva nodarbošanās, un patlaban aģentūra atrodas uz bankrota robežas.
Nevis pusdienas, bet balles
Neperspektīva izrādījās arī sākotnējā Pētera Ozola biznesa koncepcija. Strādājis pie Mārtiņa Rītiņa, vadījis Andreja Žagara Jauno restorānu, Galerijas Istaba bufeti un Hotel Bergs restorānu, bet šī gada aprīlī Pēteris atvēris savu O Bāru Ogrē. Projekta izstrāde sākās pagājušā gada vasarā, kad «nešķita, ka būs tik slikti». Kad kļuva skaidrs - būs gan -, Pēteris tomēr nolēma riskēt. Risks ir attaisnojies, taču sākotnējā ideja bija jāmaina atbilstoši krīzes apstākļiem. «Skaidrs, ka cilvēki vairs nenāk katru dienu ēst pusdienas kafejnīcā. Bet mēs sapratām, ka ziņās un darbā cilvēki visu laiku tiek šaustīti un baidīti ar krīzi un pienāk moments, kad cilvēkiem vajag vienkārši atslēgties,» stāsta Pēteris. Viņa pilnā loze izrādījās piektdienas un sestdienas ballītes: «Cilvēki nāk aizmirsties, nāk pēc foršas atmosfēras un pozitīvas mūzikas, padejot, viņiem patīk, ka bārmeņi mētā pudeles, taisa šovu un joko.» Tāpēc Pēteris īpaši meklējis bārmeņus, kas šovu pieprot, piemēram, O Bārā nupat Baltijas bārmeņu dueļos uzvarējušo Gvido Elksni. Ballēties uz O Bāru nāk ne tikai ogrēnieši, bet arī rīdzinieki, jo cenu starpība starp galvaspilsētu un Ogri ir būtiska. Piemēram, kokteilis, kas Rīgā maksā ap četriem ar pusi latiem, te ir par latu lētāks. Turklāt Latvijas publika ir kāra uz visu jauno, piebilst Pēteris, tāpēc jauns krogs spēj piesaistīt uzmanību. Pārprofilēšanās nozīmēja vairākas pārmaiņas - no tā, ka darbinieku skaits dienas stundās tika samazināts līdz minimumam, līdz tam, ka pašlaik bārā tiek mainītas lampas pret dejām piemērotākām. Tieši to - piemēroties un arī atzīt, ka kādu laiku neizdosies gūt peļņu, bet tikai «noturēties pa nullēm, lai nenomirtu», Pēteris iesaka arī citiem uzņēmējiem.
Sāka ar 500 latiem
Savukārt Kristīnei Petrovai viņas mazais bizness - paštaisītu rotu stends tirdzniecības centrā Domina - ienesis pat lielāku peļņu, nekā pati gaidījusi. Pirmais solis biznesa veidošanā tika sperts Ziemassvētkos, kad kopā ar draudzenēm viņa izdomājusi - krīzes apstākļos dāvanas izgatavos pašu rokām. Parakņājusies internetā, Kristīne sāka eksperimentāli apgūt rotu taisīšanas māku. To bijušajai žurnālistei un sabiedrisko attiecību speciālistei nācās darīt no nulles. Rotu izgatavošana Kristīnei ļoti iepatikusies, jo «jau sen gribējās darīt kaut ko radošu», izgājusi arī kursus. Pirmais uznāciens plašākai publikai notika pirms Valentīndienas, kad ar Dominu tika noslēgts līgums par tirgošanos stendā divu nedēļu garumā. Sākuma kapitāls - pēc idejas aizstāvēšanas drauga iedotie 500 lati, īre bija jānomaksā pēc tirgošanās beigām. Kristīne uzsver - iepriekš novērtējusi, cik lielu risku viņa var uzņemties, un nolēmusi, ka 500 latus spēs dažu mēnešu laikā atdot arī neveiksmes gadījumā. Tomēr tirgošanās izrādījās pat veiksmīgāka, nekā iecerēts. Pēc divu nedēļu darba izdevās nopelnīt ne tikai īrei, bet arī investīcijām tālākā darbā. Stenda pienākumu izpildītājas - antīkas gultas - vietā nopirkts īsts un speciāli pielāgots tirdzniecības stends, piesaistīti arī vairāki citi rotu mākslinieki, un nu jau Kristīnes uzņēmējdarbības stāžs ir pieci mēneši.
Kristīne strādā kā pašnodarbināta persona, taču drīzumā plāno reģistrēt SIA. Arī lielāko daļu rotu ver pati, iesākumā palikusi Dominā līdz pat diviem naktī. Patlaban veiksmīgākais Kristīnes piedāvājums - rotu izgatavošana pēc pasūtījumiem. Viņa saka: arī tad, kad iespējas tērēt naudu ir samazinājušās, pieprasījums pēc individuāli izgatavotām rotām saglabājas. Taču īpaši svarīgs kļuvis ātrums un cenu līmenis, uzsver Kristīne un piebilst, ka cenšas cenas turēt iespējami pieejamā līmenī, lai viņas rotas varētu nopirkt gan pusaudži, gan biroju darbinieces. Vēl viens apstāklis, kas nāk par labu Kristīnes biznesam, - ievērojama daļa klientu tieši tagad no zelta un dārgakmeņiem, ko vairs nevar atļauties, pāriet uz bižutēriju.