FM pārstāve Lelde Kaunese Dienai norādīja, ka FM pozitīvi vērtē diskusiju par finanšu sektora iesaisti krīzes seku pārvarēšanā un nodokļu sloga pārnesi no mazturīgākās sabiedrības daļas uz turīgāko daļu, tomēr Latvijas nostāja jautājumā par finanšu darījumu nodokli līdz šim ir bijusi piesardzīga. Līdzīgu attieksmi pauž arī Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace, uzsverot, ka finanšu darījuma nodoklis varētu apdraudēt ES finanšu tirgus dalībnieku konkurētspēju globālā mērogā un ES ekonomikas izaugsmi kopumā. Viņa uzsver, ka Latvijā jau ir ieviesta finanšu stabilitātes nodeva, kas pērn budžetā radīja 2,4 miljonu latu ieņēmumus, šogad plānoti 4,56 miljonu latu ieņēmumi.
Finanšu konsultāciju kompānijas PB Finanses valdes locekle Agnese Pastare skaidro, ka nodokli 0,1% apmērā finanšu iestādes maksās par visiem finanšu instrumentu darījumiem, kas notiek ES valstīs. A. Pastare skaidro, ka šī nodokļa «dziļākā jēga ir piespiest finanšu sektoru piedalīties kopējā finansiālā stāvokļa uzlabošanā, tādējādi pārdalot nodokļu slogu». Tieši tāpēc šis nodoklis vairākās valstīs jau izpelnījies arī neformālo nosaukumu - Robina Huda nodoklis.
Privātpersonām un nefinanšu nozaru uzņēmumiem nodoklis nav jāmaksā ne par pārskaitījumiem, ne darījumiem ar kredītkartēm vai kredītu maksājumiem. Finanšu eksperte analizē, ka līdz ar šo nodokli varētu augt komisijas maksājumi, piemēram, par akciju pārdošanas darījumiem, un samazinātos jau tā zemie depozītu procenti, tādējādi kopumā varētu palielināties banku pakalpojumu izmaksas. «Tā ir makjavelliska problēma - piespiest bankas maksāt lielāku nodokļu pīrāga daļu un nepadarīt par reālajiem maksātājiem privātpersonas un uzņēmējus,» saka finansiste un piebilst, ka banku pārcelšana ārpus ES nozīmētu, ka uzņēmējam būtu ilgāk jāgaida lēmumi par kredīta piešķiršanu.
Vairākas bankas Dienai atturējās komentēt šī nodokļa ieviešanu.
9. oktobrī ES nodokļu komisārs Aļģirds Šemeta vēstīja, ka 11 eirozonas dalībvalstis paudušas atbalstu finanšu darījumu nodoklim, tādējādi nodrošinot šī projekta turpmāko virzību. Eiropas Komisija lēš, ka nodoklis ļautu iekasēt 57 miljardus eiro (39 miljardi latu) gadā un tas, iespējams, varētu tikt ieviests no 2014. gada 1. janvāra.