Pētnieki to skaidro ar pārmaiņām smadzeņu darbībā. Tā smadzeņu daļa, kas atbild par lēmumu pieņemšanu un mērķtiecīgu rīcību, stresa dēļ kļūst mazāk aktīva, bet aktivizējas tā smadzeņu daļa, kas saistīta ar ieradumu veidošanos. Zinātnieki uzskata, uzvedība kļūst par ieradumu tieši stresam pakļautiem dzīvniekiem. Turklāt viņi vairs nespēj mērķtiecīgi uzvesties tieši tad, kad tas visvairāk būtu vajadzīgs.
Par laimi, stresa iespaids uz uzvedību un smadzenēm nav neatgriezenisks. Kad stresam pakļautās žurkas tika «palaistas atvaļinājumā» - tām tika nodrošināti mierīgi apstākļi -, jau pēc četrām nedēļām žurkām atjaunojās agrākā smadzeņu darbība.