«Times Higher Education publicē globālo augstskolu reitingu, kas atspoguļo tikai 1% no pasaules universitātēm. Mēs to darām, jo gribam salīdzināt līdzīgas universitātes ar līdzīgu misiju. Lai gan augstskolām, kas ietilpst mūsu Top 200, ir atšķirīga vēsture, kultūra, lielums un struktūra, tām ir arī ļoti līdzīgas iezīmes: tās piesaista spēkus no tās pašas vadošo administratoru, akadēmiķu un studentu globālās kopas, tās paplašina zināšanu robežas pasaules klases pētniecībā, publicējoties vadošajos starptautiskajos žurnālos, tās piedāvā gan pamatstudijas, gan augstākā līmeņa studijas, un tām ir ļoti labi resursi.»
«Reitingos dominē Amerikas universitātes. Galvenais iemesls tam ir nauda. Labākās ASV universitātes saņem ļoti lielu finansējumu, kurā ietilpst studiju maksas, dažas saņem arī milzīgus dāvinājumus. ASV augstākajai izglītībai tērē 3,1% no iekšzemes kopprodukta salīdzinājumā ar 1,5% OECD valstīs.»
«Domāju, ka iekļūt starp pasaules Top 200 universitātēm var tikai tad, ja universitāte tiek dāsni finansēta - vai nu no valdības puses, vai nozarēm, studiju maksas vai ziedojumiem. Lai cīnītos par akadēmisko personālu globālā līmenī, nepieciešama nauda - lai maksātu labas algas lielākajiem talantiem, būvētu mūsdienīgas laboratorijas un iegādātos aparatūru.»
«Būtu labi reitingā atspoguļot arī absolventu nodarbinātību. Es labprāt atklātu arī studentu pieredzes indikatorus, piemēram, studentu apmierinātības līmeni. Ir daudz lietu, ko būtu labi mērīt reitingos, bet mums jāpaļaujas tikai uz uzticamiem un godīgiem datiem.»