Nepilngadīgā grūtniece krīzes centrā saņem psiholoģisku un medicīnisku palīdzību, stāsta atbildīgās bāriņtiesas priekšsēdētāja un piebilst, ka meitene saviem vecākiem ir vienīgais bērns, iepriekš šī ģimene bāriņtiesas uzmanības lokā nav nonākusi un tikusi uzskatīta par labvēlīgu.
Par to, ka Rīgas Austrumu slimnīcas (RAS) ginekoloģiskajai klīnikai ir informācija par divām 14 gadu vecām grūtniecēm, kuras, iespējams, seksuāli izmantojuši viņu tēvi, radio Baltkom 93,9 pastāstīja klīnikas vadītāja Nellija Lietuviete. Gan S. Virse, gan Valsts bērnu tiesības aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta direktore Valentīna Gluščenko, gan Rīgas Austrumu slimnīcas pārstāve Dace Kārkliņa pieļauj, ka, visticamāk, runa ir tikai par vienu 14 gadu vecu grūtnieci, iespējamās ģimenē notikušās seksuālās vardarbības upuri, jo informāciju par otru, arī varbūt tēva izvarotu, 14 gadu vecu meiteni grūtniecības stāvoklī RAS saņēmusi no krīzes centra, bet ārstniecības iestādē grūtniece nav vērsusies un varētu būt tā pati meitene, kas slimnīcā jau pabijusi. «29. februārī Rīgas Austrumu slimnīcā kopā ar savu māti ieradās 14 gadu veca meitene, lai pārtrauktu grūtniecību. Tika konstatēts, ka meitene ir jau 15. grūtniecības nedēļā, bet saskaņā ar likumdošanu grūtniecība tiek pārtraukta līdz 12. nedēļai, tāpēc aborts meitenei netika izdarīts. Tā kā meitene pastāstīja, ka viņu izvarojis tēvs, mūsu mediķi informēja policiju,» stāsta D. Kārkliņa un piebilst, ka slimnīcas mediķi pirms atteikuma izdarīt meitenei abortu konsultējušies ar Veselības inspekciju. Inspekcijas pārstāve Dace Vīksna, kā arī Pacientu ombuda pārstāve Dace Līkanse norāda, ka lēmums par grūtniecības pārtraukšanu pēc 12. nedēļas jāpieņem ārstiem, izvērtējot katru konkrēto gadījumu. Iespējams, notikušais incests par iemeslu grūtniecības pārtraukšanai nav uzskatīts.
«Pieņemot lēmumu par bērna saglabāšanu, būtisks ir medicīniskais faktors un pašas nepilngadīgās grūtnieces - nevis viņas mammas vai citu pieaugušo - viedoklis. 14 gadu ir pietiekami daudz, lai cilvēks varētu pieņemt lēmumus patstāvīgi,» izklāsta V. Gluščenko un piebilst, ka sūdzības par seksuālo vardarbību ģimenē VBTAI saņem bieži, bet par gadījumiem, kad vardarbības rezultātā iestājusies grūtniecība, dzirdēts ļoti reti. «Ja tiks pierādīts, ka grūtniecība iestājusies tāpēc, ka meiteni izvarojis tēvs, jāanalizē arī meitenes mātes atbildība par notikušo. Pagaidām bāriņtiesa nav atzinusi par nepieciešamu atņemt meitenes mātei aprūpes tiesības,» saka V. Gluščenko. To, ka šis gadījums liek ļoti nopietni izvērtēt atbildību, kas jāpiemēro ne tikai vardarbības veicējam pret savu bērnu, bet arī citiem pieaugušajiem, kuri atradās līdzās, uzsver arī psihoterapeite Aelita Vagale un norāda: «Nepilngadīgajai grūtniecei nepieciešama ilgstoša psiholoģiskā palīdzība, lai traumatiskā pieredze pēc iespējas mazāk ietekmētu viņas dzīvi un turpmākās attiecības.»