Skatot likumprojektu virzīšanai balsojumam galīgajā lasījumā, komisijas deputātu balsis sadalījās vienādi. Opozīcijas partijas pārstāvošie parlamentārieši balsoja par likumprojekta virzību skatīšanai Saeimas galīgajā lasījumā, bet pārējo deputātu balsojums sadalījās pret un atturas, tomēr arī atturoties balss tiek uzskatīta par noraidošu. Divas reizes balsu līdzsvaram esot vienādam, likumprojekts tiek noraidīts, vēsta db.lv.
Tādējādi likumprojekts, kuru komisijas atbalsta saņemšanas gadījumā Saeima galīgajā lasījumā, visticamāk, skatītu šo ceturtdien, ir apstājies. No Saskaņas centra (SC) Saeimas frakcijas vadītāja Jāņa Urbanoviča Dienai teiktā noprotams, ka SC, kas bija iniciators šiem grozījumiem, tos vairs nemēģinās virzīt. Tas, pēc komisijas deputāta Kārļa Leiškalna (TP) sacītā, bez atbildīgās komisijas atbalsta arī nemaz nebūtu iespējams. «Šo jautājumu nevar iekļaut [Saeimas] sēdē, ja komisija to nevirza.»
Saeimas ārkārtas sēdes darba kārtībā šodien bija iekļauti citi grozījumi Kredītiestāžu likumā, ko virzīja Ministru kabinets. Taču bailēs, ka opozīcija var izmantot situāciju un mēģināt likumā iekļaut sev vēlamos grozījumus, valdība lūgusi šo jautājumu izņemt no trešdienas parlamenta ārkārtas sēdes darba kārtības, Dienai sacīja Saeimas budžeta komisijas vadītājs Guntis Bērziņš (JL).
Diena jau ziņoja par bažām, ka likuma grozījumi izstrādāti vienam - Parex - restrukturizācijas gadījumam. Kā zināms, valdība iecerējusi banku sadalīt sliktajā un labajā daļā. Sliktajā paliktu arī V. Kargina un V. Krasovicka noguldītie miljoni bankas subordinētajā kapitālā. Par to bijušie akcionāri pērn procentos saņēma aptuveni piecus miljonus latu.
Grozījumi paredzēja, ka sliktajai daļai pēc sadales vismaz trīs gadus būtu jāstrādā kā kredītiestādei. Ja sliktā daļa šajos trijos gados nespētu pildīt prasības kredītiestādēm, to nevarētu pārveidot vai pasludināt par maksātnespējīgu. Banka būtu jāstutē valstij, bet bijušajiem akcionāriem vismaz trīs gadus būtu nodrošināti procenti par noguldīto.