Šīs iniciatīvas cēloņi cieši saistīti ar nepieciešamību pēc uzņēmuma maksātnespējas noskaidrot tā atlikušās mantas sastāvu, maksātnespējas iemeslus un darbības laikā slēgtos darījumus. Līdz šim, administratoram pārņemot maksātnespējīgā uzņēmuma vadību, bieži vien atklājās, ka no uzņēmuma, tēlaini izsakoties, palikušas vien drupas. Tas attiecas arī uz grāmatvedības dokumentiem, kas bieži vien pazaudēti aiz paviršības vai lai apgrūtinātu uzņēmuma aktīvu identificēšanu un slēptu darbības, kas notikušas uzņēmumā pirms maksātnespējas pasludināšanas. Bez grāmatvedības datiem iegūt objektīvu ainu par uzņēmuma stāvokli ir grūti. Tāpēc grozījumos šo situāciju piedāvāts risināt šādi - visos gadījumos, kad maksātnespējīgā uzņēmuma valdes loceklis nevar nodot administratoram grāmatvedības dokumentus, viņš būs personiski atbildīgs par parādiem, ko uzņēmums nevar samaksāt kreditoriem.
Šos grozījumus varētu vērtēt divējādi. Pirmkārt, jānorāda, ka uzņēmuma vadītāja pienākums saglabāt grāmatvedības dokumentus nav nekas jauns - šāds pienākums fiksēts likumā Par grāmatvedību un citos normatīvajos aktos. Arī līdz šim grāmatvedības dokumentu nozaudēšanas vai slēpšanas gadījumā valdes loceklim varēja piemērot administratīvo sodu vai pat kriminālatbildību. Ar piedāvātajiem likuma grozījumiem tiks papildināts sankciju loks, dokumentu nenodošanas gadījumā uzliekot valdes loceklim pienākumu arī samaksāt uzņēmuma parādus kreditoriem.
Otrkārt, likuma grozījumi vienkāršos zaudējumu piedziņas procesu, jo turpmāk būs precīzi noteikts valdes locekļa atbildības apmērs un nebūs jāvelta daudz pūļu strīdos par summām, kuras valdes loceklim pienākums maksāt dokumentu nenodošanas gadījumā. Neskaidrības par valdes atbildības apmēru uzņēmuma maksātnespējas gadījumā pastāvējušas jau krietnu brīdi, tāpēc iniciatīva precizēt valdes atbildības apmēru vērtējama pozitīvi.
Tomēr pastāv bažas, ka minētā tiesību norma praksē tiks piemērota pavirši, nevērtējot faktiskos apstākļus, trūkstošo grāmatvedības dokumentu nozīmi un katra atsevišķa valdes locekļa atbildību. Ne visos gadījumos ir pamats likt vienādības zīmi starp uzņēmuma parādiem kreditoriem un grāmatvedības dokumentu neesamību, jo patiesais nodarīto zaudējumu apmērs var būt gan lielāks, gan arī mazāks par nesegtajiem uzņēmuma kreditoru prasījumiem. Likuma grozījumos paredzēta iespēja tiesai samazināt no valdes locekļa piedzenamo zaudējumu apmēru, tāpēc liela nozīme šīs normas pareizā piemērošanā gulsies uz tiesu pleciem.
Jau šobrīd skaidrs, ka likuma grozījumi atstās iespaidu uz komercdarbības vidi.
*Zvērinātu advokātu biroja Borenius partneris, komerctiesību prakses grupas vadītājs