Arī savas darba gaitas Inese sāka kā trenere šajā sportā, lai gan tikai uz īsu brīdi, jo būt par treneri tomēr nebija viņas aicinājums. Arī tagad profesionālajā dzīvē viņa dara to, kas pa īstam patīk - strādā par taksisti Lady Taxi un vada savu Iespaidu aģentūru Camino, caur kuru ved nelielas ceļotāju grupas piedzīvojumos gan Latvijā, gan citās valstīs.
Muita un pasākumi
Pēc Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas pabeigšanas, ko Inese sauc par ļoti spēcīgu pamatu tālākajam, viņa iestājās LU, kur studēja tūrisma un viesnīcu vadību un uzņēmējdarbības ekonomiku. Studijas gan likušās vieglas, kā plūšana pa straumi. «Man nebija problēmu eksāmena dienā uzzināt jautājumus, aiziet un nokārtot,» Inese smaida, taču teic, ka jebkurai izglītībai ir nozīme - personības attīstībā.
Studējot viņa atrada sekretāres darbu uzņēmumā Prodimpekss Loģistikas grupa, kur pamazām sāka augt. «Kad strādāju par muitas brokeri importa-eksporta daļā, kuru vēlāk arī vadīju, man darbs ļoti patika, tas bija mobils, nesēdēju birojā vien. Strādāju ar klientiem, kārtoju muitas formalitātes, pavadīju kravas.»
Inese bija darbojusies studentu pašpārvaldē, rīkoja pasākumus orientieristiem, nodibinot arī sporta klubu Briksnis. Arī darbā viņa bija tā, kas organizē sporta spēles, tāpēc radās pat iecere veidot savu pasākumu rīkošanas uzņēmumu. Lai šo jomu vairāk apgūtu, Inese iestājās Latvijas Kultūras koledžā, kur gadu neklātienē studēja svētku režisoru programmā. «Tas bija kolosāli - lieliski pasniedzēji, interesanti priekšmeti. Žēl, studijas nepabeidzu…» Mācības kļuva par grūtu savienot ar darbu.
Bet, kad Latvija iestājās ES, līdz ar robežām pazuda arī muitas formalitātes un Ineses saistošais darbs pārvērtās milzīgās statistikas atskaitēs. «Tas mani vairs nespēja motivēt, sapratu, ka laikam nevaru strādāt darbu, kas man nerada interesi. Aizgāju.»
Buen camino!
Jauns darbs Inesi atrada pats. LU Tūrisma klubs (LUTK) viņai piedāvāja uztaisīt braucienu un pavadīt nelielu grupu uz Jaunzēlandi. No kā tāda neatsakās! Izbraukta tika visa valsts, veicot arī papildu misiju - grupā bija cilvēki, kas Kuka kalnā uzstādīja piemiņas zīmi tur bojā gājušajiem Latvijas alpīnistiem. Ar šo arī sākās Ineses darbs tūrismā. Pēc pāris gadiem viņa ar vēl diviem kolēģiem nodibināja savu tūristu klubu Triāde, kur turpināja vest ceļotājus uz dažādām pasaules malām, bet vēl pēc dažiem gadiem uzsāka savu individuālo biznesu, izveidojot Iespaidu aģentūru Camino. «Tā kā savos braucienos visu daru pati - plānoju maršrutu, braucu grupai līdzi, stūrēju busu un stāstu par objektiem -, vairs nejutu pievienoto vērtību tam, ka darbojamies komandā, tas drīzāk sāka radīt papildu spriedzi,» Inese pamato darbu vienatnē.
Sava uzņēmuma nosaukumu viņa aizguvusi no spāņu valodas (camino - ceļš) un slavenā Sv. Jēkaba ceļa, pa kuru svētceļnieki un trekinga cienītāji dodas no Francijas līdz Santjago de Kompostellai Spānijā. «Sastopot uz šī ceļa citus gājējus, tu tiem novēli «buen camino!» - labu ceļu. Es arī uzskatu, ka visi mani braucieni ir tādi, kuros katrs pats var ieguldīt savu artavu, lai tie izdotos tādi, kādus katram gribas. Esmu diezgan elastīga, visu varam koriģēt. Es piedāvāju, bet tas, ko un kā tu izbaudi, ir tavs ceļš.» Ineses braucieni norit brīvā gaisotnē, mazās grupās, kas nereti kļūst par draugu grupām, improvizējot un koncentrējoties uz dabu, vietējo gaisotni, takām, piedzīvojumiem. «Es taisu tādus braucienus, kādos pati gribētu piedalīties. Ja braucu uz kādu vietu, mēģinu to apskatīt pilnībā. Arī jebkurā velobraucienā vai pārgājienā Latvijā cenšos ievest mazliet neceļos, mazliet brikšņos.»
Orientieriste taksometrā
Inese priecājas, ka cilvēki, kas ar viņu ceļojuši vienreiz, vēlas to darīt atkal. Lielos braucienus viņa plāno vasarā, savukārt ziemas sezona ir atelpa. Inese atzīst, ka viņas maizes darbs ir vadīt taksometru, kas viņai ir ideāla nodarbe - elastīgs maiņu grafiks, stūrēt patīk, kā orientieristei ir viegli atrast adreses, ārzemniekiem var pastāstīt par Latviju. Camino ir vairāk hobijs un iespēja kopā ar citiem par velti izbraukt maršrutus, ko gribas redzēt pašai. Inesei patīk Spānija, gribas uz Taizemi, nav būts Norvēģijā, citās populārās vietās, lai gan redzētas arī tādas pērles, kur citi nebrauc. «Bet es vēl taustos, lai saprastu, vai šajā jomā Latvijā vispār var taisīt biznesu. Sajūta ir, ka tomēr ne. Cilvēkiem liekas, ka tūrisms ir atpūta - tu taču dari to, kas tev patīk, kāpēc par to vēl gribi saņemt naudu?» Latvijā gan sāk rasties arvien vairāk uzņēmēju, kas piedāvā pārgājienu, velobraucienu tūrismu. Inese palaikam iedomājas par biznesa paplašināšanu, taču skaidri zina, ka negrib lielu uzņēmumu. «Man simpatizē ģimenes uzņēmuma formāts. Man liekas: ja dari to, kas tev patīk, un ar to vēl vari nopelnīt sev naudu dzīvošanai - ar to pietiek.»