Vēl lielākas diskusijas Igaunijā izraisījis nesen pieņemtais likums par pamatskolu un ģimnāzijām, kas noteic, ka bērniem ir pienākums apmeklēt skolu. Likums paredz, ka bērnam jābūt skolā no septiņu gadu vecuma līdz pat pamatizglītības iegūšanai vai 17 gadu vecumam.
Jaunais likums arīdzan bargi vēršas pret skolas neapmeklēšanu un stundu kavēšanu. Ja mācību ceturkšņa laikā skolēns bez attaisnojoša iemesla izlaidis vairāk nekā 20% stundu, viņa vecākiem var uzlikt sodu. Likums paredz, ka par šādu pārkāpumu vecākus var sodīt ar līdz pat 12 000 kronu (540 latu) lielunaudassodu, ko iespējams aizvietot ar sabiedriskajiem darbiem.
Tallinas Franču liceja direktors Lauri Lēzi uzskata, ka bargāka vēršanās pret neattaisnotiem kavējumiem ir nepieciešama, jo pārāk daudz skolēnu mācību laikā klīst pa tirdzniecības centriem. Skolotāji atbalsta vēl kādu likuma normu, kas viņiem dos tiesības mācību stundu laikā konfiscēt priekšmetus, kuru lietošana traucē mācībām. Galvenokārt tas attiecas uz mobilajiem tālruņiem, ko skolēni iemanījušies lietot pat stundu laikā.
Igaunijā veiktās aptaujas liecina, ka daudziem skolēniem mācības ir apnikušas un viņi nelabprāt dodas uz skolu. Turklāt ar gadiem nepatika pret skolu tikai pastiprinās: 12 gadu vecumā tikai 7% skolēnu žēlojas, ka mācības viņiem apnikušas, taču 17 gadu vecumā tādu ir jau 42%. Pedagogi brīdina, ka līdz pat 45% skolēnu ir riska grupā, kam draud mācību pamešana, jo viņi kavē skolu, slikti mācās, iesaistās konfliktos ar skolotājiem un citiem skolēniem.
Vecāku vidū ziņas par iespējamo naudassodu, ja viņu bērns kavē skolu, izraisījušas satraukumu, tomēr amatpersonas uzsver, ka sods tiks izmantots tikai kā galējais līdzeklis. «Nevajag baidīties, ka sods tiks uzlikts automātiski, tiklīdz skolēns bez attaisnota iemesla būs izlaidis 20% stundu,» mierina Izglītības ministrijas pārstāvis Tarmu Kurms. Vecāku pienākums būs jau pirmajā dienā sazināties ar skolu un informēt par kavējuma iemesliem. Ja skolēns pārāk reti parādīsies skolā, pro-blēmas risināšanā iesaistīsies pašvaldības pārstāvji. Sods netiks uzlikts vecākiem, kas sadarbosies ar skolu un pašvaldību, mēģinot risināt problēmu.
Pēc likuma atbalstītāju domām, iespējamās sankcijas pamudinās vecākus rūpīgāk sekot savu bērnu skolas gaitām. Kuresāres ģimnāzijas direktors Tomass Takiss uzskata, ka ar varu diez vai izdosies pārmācīt neapzinīgus skolēnus un viņu vecākus, tomēr no likuma prasībām varētu būt savs labums. «Atcerēsimies, kas notika ar ceļu satiksmi,- kad ieviesa bargāku sodu par rupjiem noteikumu pārkāpumiem, autovadītāju disciplīna uzreiz uzlabojās,» laikrakstam Postimees stāsta T. Takiss.