Valsts banka ir viltīgāka, tā koriģē prognozes, kad jau zināmi rezultāti. Dievs ar viņiem, ja vien nebūtu viena maza «bet», - tas viss ir saistīts ar budžetu. Sakarā ar IKP pieaugumu rodas agrāk neplānota papildu nauda, un tā tiek rauta gabalos, lai katram kaut ko iedotu un neviens nepaliktu tukšā. Tā vietā, lai naudu izlietotu ar apdomu, tā tiek sadalīta sīkumiem.
Tas viss notiek tāpēc, ka valdībai nav skaidri noteiktu mērķu. Visiem jau apnicis apspriest nacionālās attīstības plānu. Vai ierēdnim var uzticēt izstrādāt kaut ko saprātīgu un racionālu, lai viņš strādātu labāk un izdevumi būtu ekonomiskāki? Šeit komentāri lieki.
Pēc partiju principa izvēlētie ministri ir nākuši no mikrobiznesa un arī domā šajās kategorijās. Nedz viņi, nedz viņu dienesti nesaprot tautsaimniecības būtību, tās funkcionēšanu, tāpēc arī tiek pieļauta kļūda pēc kļūdas. Likums par mikrouzņēmumiem vien radīja budžetam zaudējumus 120 miljonu latu apmērā, nerunājot par nesaskaņām sabiedrībā. Vieni maksā visus nodokļus no jebkuras darba algas, bet citi tikai virs 500 latiem. Līdz šī likuma pieņemšanai bija 1300 mikrouzņēmumu, tagad to skaits ir gandrīz 30 tūkstošu. Ņemot vērā šo pieaugumu, likuma pienesumam IKP veidā vajadzēja būt vismaz miljardam latu. Vai tā notika? Protams, nē. Mūsu gudrie zēni ātri sadalīja mazos un vidējos uzņēmumus mikrouzņēmumos, kas noveda vismaz pie 120 miljonu latu zaudējumiem. Likumam steidzami nepieciešami grozījumi, tāpēc tas pagaidām būtu jāiesaldē.
Valdības lēmums samazināt PVN par 1% radīja budžetam zaudējumus 40 miljonu latu. Normālā, demokrātiskā valstī valdībai tā dēļ vajadzētu demisionēt.
Patlaban galvenais uzdevums ir fiskālā likuma sagatavošana, kāds tas ir Vācijā un ASV. Šis jautājums ir 800 miljonu latu vērts, tas dotu iespēju samazināt gan PVN, gan ienākuma un sociālos nodokļus, radītu konkurētspējīgu biznesa vidi investīciju piesaistīšanai un valsts ekonomikas attīstībai. Ņemot vērā mūsu īpatnības un izejvielu trūkumu, mums jāizvēlas mazā un vidējā biznesa modelis, kas ļoti veiksmīgi strādā Vācijā, ASV un citās valstīs. Ir jācīnās ar ēnu ekonomiku ne tikai vārdos, bet arī darbos. Šodien valdošā elite to nedarīs, jo pati nāk no tās.
Mums ir jāmaina politiskā sistēma. Valdība jāatdala no Saeimas, lai koalīcija nevis izdotu sev izdevīgus likumus, bet atbildētu par savām kļūdām. Tiešas prezidenta vēlēšanas un viņa iecelts Ministru kabinets ne no partiju saraksta, bet gan no profesionāļiem. Jāizstrādā mehānisms, kā atsaukt korumpētus vai bezdarbīgus deputātus.
Ja mēs neizdarīsim to tagad, būs par vēlu. Iespējams, uz kartes paliks ģeogrāfisks nosaukums Latvija, bet ar citiem iedzīvotājiem. Ja nesakārtosim ministrijas, tās paliks kā satrunējušas un cauras mucas, kurās, cik arī naudu iekšā neber, tā visa iztek smiltīs. Spilgts piemērs ir Veselības ministrija - tādu nekārtību un sajukumu kā šajā ministrijā ir grūti iedomāties. Tā vietā, lai sakārtotu lietas, nemitīgi tiek prasīta nauda, un, izmantojot jebkuru ieganstu, tā tiek izvilkta no budžeta.
Ja valstī nav disciplīnas un kārtības, nevar runāt par valsti.
*Ekonomikas doktors, profesors, a/s Dzintars valdes priekšsēdētājs