Latvija agri vai vēlu būs prezidentāla valsts. Latvijas tauta vienmēr ir atbalstījusi prezidentālu valsts modeli. Kad 1934. gada 15. maijā Kārlis Ulmanis izdarīja valsts apvērsumu, tauta ar atvieglojumu nopūtās. Valsts apvērsums bija nelikumīgs, bet varu, kura radās valsts apvērsuma rezultātā, tauta pieņēma vairāk nekā demokrātiski vēlētās Saeimas.
Pēdējos divdesmit gados, kopš ir atjaunota Latvijas neatkarība, regulāri notiek socioloģiskās aptaujas, kurās tiek noskaidrots sabiedrības viedoklis. Vienmēr, kad ir ticis uzdots jautājums par tautas vēlētu prezidentu, to ir atbalstījis milzīgs vairākums aptaujāto. Kāpēc?
Acīmredzot tādu varas uzbūvi, kuras virsotnē atrastos stiprs prezidents, tauta uzskata par pareizu. Ja Latvija ir demokrātiska valsts, valsts varai ir jāatbilst cilvēku uzskatiem par to. Varbūt tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijas varas institūciju reitingi ir tik hroniski zemi, ka esošā Latvijas valsts iekārta neatbilst cilvēku priekšstatiem par pareizu valsts iekārtu.
Politikai un varai pietuvinātie mēdz smīnēt par parastiem cilvēkiem, kuri neatšķir valdību no pašvaldības, kuri nezina, ka Valsts prezidentam Latvijā nav plašu pilnvaru, kuri nesaprot, kur lai meklē taisnību - ministrijā, domē vai citur. Politologiem šķiet amizanti, ka cilvēki par nelabotām pilsētas ielām vaino premjeru. Ekspertiem šķiet jocīgi, ka cilvēki cer, ka ekonomikas ministrs attīstīs ekonomiku. Viss minētais Latvijas politikai tuvu stāvošajiem pēdējos divdesmit gados ir šķitis ļoti smieklīgs.
Bet varbūt tā ir jābūt, ka valdībai ir jābūt atbildīgai par valsti, premjeram ir jābūt atbildīgam par to, kas tad galu galā labos ielas, bet prezidentam par to, ka cilvēki dzīvo Latvijā, nevis emigrē. Latvijas iedzīvotāji ilgojas pēc valsts, kura būtu īsta valsts, nevis butaforija ar karogu un himnu.
Palūkosim, kas ir tie, kuri tik ļoti negrib, lai Latvija būtu prezidentāla valsts. Tas ir jautājums par to, kurā vietā atrodas valsts varas centrs - valstī vai ārpus tās. Stipra valsts vara Latvijā nav izdevīga visām citām valstīm, jo valstis konkurē savā starpā. Tā nav izdevīga starptautiskajām bankām un korporācijām, jo ir lieks traucēklis tām. Tā nav izdevīga visiem tiem, kas apkalpo šīs transnacionālās intereses, arī no ārpuses finansētām nevalstiskajām organizācijām un masu medijiem. Stipra valsts vara ilgu laiku nav bijusi izdevīga ietekmīgiem cilvēkiem Latvijā, no kuriem dažus šodien mēdz saukt arī par oligarhiem. Stipra valsts nav izdevīga veselai birokrātu, partokrātu un pelēko kardinālu armijai, kas Latvijas politiskajā ķīselī jūtas kā zivis ūdenī.
Un tad paliek jautājums: kam ir izdevīga stipra valsts vara Latvijā?