Vides aizsardzības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) trešdien LTV raidījumā Panorāma uzteica V. Vītolas ieguldījumu «sabiedrības informēšanā par dabu», taču vienlaikus viņai veltīja kritiku par «lāču bučām» un Ziemassvētku svinēšanu kopā ar dzīvniekiem. Ministrs norādīja, ka liels skaits bērnu ciešot no suņiem, tāpēc jāveido pareiza izpratne. Aģentūrai LETA ministrs arī norādīja, ka dzīvnieku kopšanai Līgatnes dabas takās jābūt profesionālai un cilvēkiem dzīvnieki šajā objektā ir jāredz tādi, kādi viņi ir dabā, nevis «kā pūkaini mīluļi no pasaku grāmatām». DAP informē, ka šobrīd Līgatnes dabas takās darbā pieņem jaunu komandu, kas ievēros drošības standartus un DAP noteiktās normas, kādas jāņem vērā darbā ar savvaļas dzīvniekiem. Divi darbinieki - zvērkopji - jau pieņemti darbā. DAP nesen no Gaujas Nacionālā parka (GNP) fonda pārņēma Līgatnes dabas taku apsaimniekošanu.
Kādas ir pretenzijas?
Veicot kontroles iepriekšējo Līgatnes dabas taku zvērkopju darbības laikā, kuri strādāja arī brīdī, kad no taku voljera vairākkārt izbēga lācene Made, DAP esot konstatējusi vairākus darba drošības pārkāpumus. «Tomēr nesekoja rīcība, lai situācija uzlabotos. Esam saņēmuši arī vairākas sūdzības par Līgatnes dabas taku dzīvnieku kopšanas un turēšanas apstākļiem, tostarp no ārvalstu speciālistiem,» norāda DAP pārstāve Gita Strode.
DAP pēc GNP fonda lūguma 2011. gada novembrī veikusi lāču sprostotavas remontu un secinājusi, ka nožogojums neesot ilglaicīgi drošs un ekspluatējams. «Iepriekš bija vienošanās, ka, pēc toreizējā Līgatnes dabas taku vadītāja datiem, tiks veikta Ilzītes voljera sadalīšana, lai no nedrošā nožogojuma uz Ilzītes voljeru pārvietotu trīs lāčus. Tomēr pēc V. Vītolas padoma Gaujas NP fonds šo lēmumu mainīja,» pretenzijas vēstulē Dienai apraksta DAP. Tāpēc lāči palika nedrošajā nožogojumā, no kura tie centās izbēga.
Vienīgā atšķir lūšus
Par «izstumšanu» pēc 32 gadu ilga darba V. Vītola, kurai šobrīd ir darba nespējas lapa, ļoti pārdzīvo: «Jūtos nevajadzīga.» Jautāta par E. Sprūdža pausto kritiku par «lāču bučām», V. Vītola pasmaida: «Neticu, ka tas ir līguma neslēgšanas iemesls, starp «bučām» taču bija žogs.» Turklāt voljerā pie lācenes Ilzītes zvērkope negāja, kopš dzīvnieks sasniedza gada vecumu. «Ilzītei es esmu kā mamma, izauklēju no pirmās dzīves stundas, un tādas attiecības, kā man ar viņu, nav nevienam,» saka V. Vītola. Viņasprāt, neiespējami ir ievērot striktu distanci ar tiem dzīvniekiem, kurus cilvēks barojis ar pudelīti.
Ilgu gadu gaitā, uzkrājot pieredzi, V. Vītola iepazinusi visu Līgatnes dabas taku dzīvnieku vajadzības, spējusi novērtēt viņu veselības stāvokli, devusi padomus kolēģiem. Viņa vienīgā spēj atšķirt visus piecus lūšus citu no cita. «Tagad man neviens neprasa padomu,» nosaka V. Vītola. Viņa raizējoties par zvēriem - tā kā viņas izauklētajam alnim Fredim saglabājās ilgstošas veselības problēmas, uzturu viņa allaž bagātinājusi ar vitamīniem. V. Vītola saka: «Ar Ilzīti varētu būt problēmas, jo viņa uzticas tieši man. Var sanervozēties, un tad ātri vajag iesprostot mājā. Man parasti izdevās.» Zvērkopei arī neesot saprotams, kādu pieeju turpmāk īstenos dabas takās - kur turpmāk ņems dzīvniekus, kad vajadzēs? Ja turpinās pieņemt savainotos, dabā atrastos dzīvniekus, kā līdz šim, tad bezkontakta attiecības nekādi nevarot sanākt. «Kā var iedot pienu, neesot ar dzīvnieku kontaktā? Tas nozīmē, ka dzīvniekus dabā izķers?» jautā V. Vītola.
Kopēja kā mamma
«Tā kā daļa no šiem dzīvniekiem izdzīvojuši, pateicoties individuālai pieejai un rūpēm, izveidojas kontakts ar konkrētiem cilvēkiem,» norāda zoologs, plēsēju pētnieks Jānis Ozoliņš. Ja cilvēks dzīvniekam kritiskā brīdī ir palīdzējis, dzīvnieks viņu, ļoti iespējams, uztvers kā savas sugas pārstāvi, kā savu vecāku, tādējādi, ja kopēji tiek nomainīti, var rasties neparedzētas problēmas. Zoologs arī saka - dzīvniekiem ir svarīgs emocionāls kontakts ar kopēju. «Te ir runa par augsti attīstītiem dzīvniekiem - zīdītājiem, nevis par zivtiņām, kurām ir vienalga, kas tās baro,» teic J. Ozoliņš. Zvēri var skumt, kļūt nomākti, reaģēt citādi. Viņš cerot, ka jaunie darbinieki būs tik profesionāli, ka spēs paredzēt un novērst sarežģījumus.
Rīgas zoodārza direktors Rolands Greiziņš Līgatnes notikumu sakarā informējis, ka novērtē V. Vītolas darbu, taču norāda, ka pēdējos gados zoodārzā notiekot bezkontakta zvēru kopšana, proti, dzīvnieku un tā kopēju vienmēr šķir restes, vēsta LETA.