gadā lēkšo pa viesnīcu, palagā satinusies, un pēc tam izpelnās speciāli rīkotu biedru tiesas sēdi, Imbija, kas septiņdesmit gadu vecumā pēkšņi un spoži uzmirdz negaidītā kinolomā Jāņa Streiča Rudens rozēs (2004) un tūlīt saņem nomināciju Lielā Kristapa balvai par labāko otrā plāna lomu, un Imbija, kas vēl šogad, pirms astoņdesmitās jubilejas, lasa dzeju igauņu vēstniecības svētkos un vēstulē raksta: «Vecenītei jākustas, lai dvēsele nenosalst!» - tāda Imbija bija spēcīgs pretarguments stereotipiem par vēsajiem un bremzētajiem igauņiem.
60. gadu beigās mīlestība atveda Imbiju uz Rīgu no Tallinas, kur viņa bija Leļļu teātra aktrise, filmējās un piedalījās radio un televīzijas raidījumos. 1970. gadā Imbija sāka strādāt Latvijas Leļļu teātrī, bet jau 1973. gadā - Rīgas kinostudijā un 22 darba gados bija režisora asistente 23 spēlfilmās - no Boļeslava Ruža īsfilmas Dunduriņš (1974) līdz Jāņa Streiča Cilvēka bērnam (1991). Mīlestību savai dzimtenei Igaunijai Imbija apliecināja, aktīvi darbojoties Latvijas Igauņu biedrībā, vadot biedrības kultūras aktivitātes (1991-2005) un strādājot biedrības valdē (kopš 2007. gada).
Vēl pirms mēneša Imbija, jau zinādama, ka ir smagi slima, stāstīja, ka raksta divas grāmatas - par četriem kara gadiem, kas skatīti bērna acīm, un par četrdesmit četriem gadiem, kas nodzīvoti Latvijā. «Es taču nevaru tupēt gultā un gaidīt, kad miršu, man jākustas, kamēr vēl varu,» viņa teica. Un paspēja vēl apkopot savas dzīves datus topošajam teātra un kino enciklopēdijas trešajam sējumam - tur tagad arī Imbi Strenga ieņems savu godam nopelnīto vietu.
Septiņdesmit gadu vecumā Imbija arī Latvijā kļuva par kinoaktrisi un desmit gadu laikā nospēlēja sešas lomas. Pēdējo no tām viņa nepaspēja ieraudzīt uz ekrāna, bet mēs vēl redzēsim, cik tas ir simboliski un Imbijai raksturīgi - kad uz ekrāniem iznāks Māra Putniņa un Jāņa Cimermaņa Džimlai Rūdi rallallā!, arī Imbija tur būs, starp rosīgiem senioriem, kas vecumdienās nevis sēž pie televizora un gaužas par grūtumiem, bet iet savai valstij palīgā. Tikpat simboliska ir salamandra, kuras balsi Imbija ieskaņoja Ēvalda Lāča animācijas filmā Ledus pavēlnieks (2009), - tā iznāca no liesmām, lai palīdzētu izglābt princesi, sadega, lai sasildītu nosalušos ceļiniekus, un palika mūžīgi dzīvot kamīna ugunī.
Kristīne Matīsa
Atvadīšanās no Imbi Strengas otrdien, 10. septembrī, plkst. 14 I Meža kapos