Pēdējo divu gadu laikā skolēnu skaits samazinājies par 7890. Arī jaunajā mācību gadā turpināsies līdzšinējā tendence. Tieši šā iemesla dēļ skolu tīkls Rīgā vairs neatbilst skolēnu skaitam jeb daudzas skolas ir pustukšas. Tas būtiski samazina izglītībai atvēlēto finanšu līdzekļu racionālas un efektīvas izmantošanas iespējas.
Arī principa «nauda seko skolēnam» ieviešana nav ideja, kura būtu tikko kā radusies. Par to diskutē jau kopš pagājušā gada, un sen jau ir skaidrs, ka ne visas mazās vai pustukšās Rīgas skolas jaunajos finansēšanas apstākļos spēs izdzīvot.
Tas viss liecina, ka Rīgas domes vadībai bija pietiekami daudz informācijas, lai, atbildīgi izvērtējot situāciju, laikus sagatavotos vērienīgiem skolu tīkla optimizācijas pasākumiem. Vēl jo vairāk tāpēc, ka kopš 2007.gada par izglītības politiku Rīgā atbild tikai viena partija - LPP/LC; būtiskas izmaiņas nav ieviesušas pat aizvadītās pašvaldību vēlēšanas. Tātad pat politiskā pēctecība ir saglabājusies un tai vajadzēja būt priekšnoteikumam, lai mērķtiecīgi sagatavotos atbildīgajiem, bet nepopulārajiem lēmumiem izglītības jomā. Vai tā ir noticis? Diemžēl nē. Vērojama gluži pretēja aina, un tai ir sava simptomātiska «vēsture».
Manipulācijas
2009.gada 23.aprīlī RD Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komiteja izskatīja un akceptēja dīvainu lēmumprojektu, kas paredzēja anulēt pirms kāda mēneša šīs pašas komitejas pieņemto lēmumprojektu un jau 2005.gada optimizācijas plānā iekļauto priekšlikumu par Iļģuciema sākumskolas, kā arī Imantas sākumskolas reorganizāciju. Drīz vien avīzēs parādījās ziņas, ka Rīgā skolas likvidētas netikšot. Tādējādi jau tad atbildīgas politikas vietā bija stājusies vēlētāju maldināšana un manipulācijas ar skolu likteņiem.
Tas bija laiks, kad vajadzēja rīkoties gluži pretēji un komitejai bija jāveicina jauna Rīgas skolu tīkla optimizācijas plāna izstrāde, lai dotu iespēju to skolu, kuras ir pakļautas slēgšanas riskam, skolotājiem, skolēniem un vecākiem laikus sagatavoties pārmaiņām un piedalīties diskusijās par Rīgas pašvaldības plāniem. Nekas tamlīdzīgs nenotika.
Manipulācijās ar Iļģuciema un Imantas sākumskolu likteni aktīvi piedalījās arī otrs patlaban domē dominējošais politiskais spēks. Saskaņas centrā ietilpstošās partijas daudzus iepriekšējos gadus izmisīgi pretojās skolu tīkla optimizācijai, šo partiju nekonstruktīvā nostāja traucēja pragmatiski risināt skolu slēgšanas problēmas. Pēdējo piecu gadu laikā Rīgā ir likvidētas četras vidusskolas - 44., 57., 17. un Mežaparka vidusskola. Par simbolisku šajā ziņā var uzskatīt 17.vidusskolas likvidēšanas politiskās batālijas daudzu gadu garumā. Lēmumu par skolas slēgšanu varēja pieņemt tikai tad, kad skolā jau tikpat kā vairs nebija skolēnu, kuri vēlētos tur mācīties, turklāt skolas slēgšanu pieprasīja pat šīs skolas pedagogi. Arī Mežaparka vidusskola bija jāslēdz jau 2007./2008.mācību gadā.
Likteņa ironija ir tā, ka tagad skaudro skolu slēgšanas plānu ir spiests skaidrot tieši šo politisko partiju apvienības vadītājs. Protams, apsveicami, ka pragmatiskā pieeja beidzot ir uzvarējusi, bet gadiem krātās problēmas pašreizējo domes lēmuma pieņemšanu un tā izpildi turpmāk padarījusi krietni sarežģītāku.
Slēptā informācija
Nepieciešamie priekšdarbi, lai laikus sagatavotos principa «nauda seko skolēnam» ieviešanai, netika veikti pirms pašvaldību vēlēšanām, tomēr, aktīvi un mērķtiecīgi rīkojoties tūlīt pēc vēlēšanām, bija iespējams kaut daļēji izvairīties no šokējošās situācijas, ka ziņu par skolu slēgšanu (reorganizāciju) skolas direktors saņem tikai dažas dienas pirms sagatavotā saraksta publiskošanas.
Jaunā Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadība neizmantoja iespēju jau pirmajā komitejas sēdē apstiprināt jauno Rīgas Izglītības iestāžu tīkla optimizācijas komisijas sastāvu un ķerties pie optimizācijas plāna izstrādes. Tā vietā vairākas nedēļas strādāja neskaidri izveidota darba grupa, kura nesadarbojās ar to skolu vadību, kuru skolas bija paredzēts slēgt, neiesaistīja savā darbā arī opozīcijas deputātus.
RD opozīcijas deputāti joprojām nav saņēmuši galveno dokumentu, kuru izmantoja iepriekš minētā darba grupa, gatavojot likvidējamo skolu sarakstu, proti, aprēķinus, kāda finansiālā aina veidojas Rīgas skolās, ja piemēro proporciju 10,2 skolēni uz vienu pedagoģisko likmi. Tikai dažas minūtes pirms komitejas sēdes 30.jūlijā deputāti saņēma aprēķinus par tām desmit no sarakstā iekļautajām skolām, kuras paredzēts slēgt vēl pirms jaunā mācību gada. Taču šie fragmentārie dati nedod iespēju izvērtēt stāvokli pilsētas skolās kopumā.
Slepenības aura ap gatavoto Rīgas domes lēmumprojektu, komitejas vadības komunikācijas trūkums ar to skolu vadību, kuru skolas plānots slēgt, ir nopietna kļūda, kas sarežģī un padara neprognozējamu visu turpmāko procesu. Jūlijs pagāja klusi, bez aktīvām diskusijām ar skolu direktoriem, skolotājiem un vecākiem. Taču tas ir šķietams ieguvums. To pierādīja arī komitejas sēde 30.jūlijā. Aktīvie Mežaparka sākumskolas vecāki vēlējās, lai arī viņus uzklausa, un kuplā skaitā ieradās Rīgas domē.
Skolas bērnudārzos
Informācija nebija jāslēpj arī tāpēc, ka par daudzām no likvidējamo skolu sarakstā iekļautajām pozīcijām ir spriests jau vairākus gadus. Doma, ka bērnudārza ēkas ir atkal jānodod pirmsskolu iestāžu rīcībā, nebūt nav jauna. Jau kopš 2005.gada bez lieliem kapitālieguldījumiem šādi ir izveidota ne viena vien jauna pirmsskola. Tomēr sešas sākumskolas Rīgā joprojām ir izvietotas pirmsskolu ēkās, kuras tuvāko gadu laikā būtu ieteicams nodot pirmsskolu rīcībā, jo tās vēl nav būtiski pārbūvētas un pielāgotas skolu vajadzībām un tuvumā esošo skolu telpas netiek pilnībā noslogotas. Tikko prezentētajā skolu likvidēšanas sarakstā iekļautas četras no tām, tajā skaitā jau minētā Imantas un Iļģuciema sākumskola. Ja vēlamies efektīvi izmantot izglītībā ieguldītos līdzekļus, jārēķinās, ka bērnudārza ēku pārbūvei par skolām nepieciešami prāvi finanšu līdzekļi. Turklāt šie ieguldījumi nedod cerēto rezultātu. Tāpēc turpināt iepriekšējo gadu praksi un tērēt pašvaldības vai pat Eiropas fondu līdzekļus šādiem mērķiem nav saprātīgi.
Kopumā RD lēmumprojektā iekļautajam skolu slēgšanas sarakstam ir jāpiekrīt. Tomēr tas nenozīmē, ka par dažām pozīcijām nebūtu jādiskutē. Šajā projektā ir iekļautas divas skolas, Rīgas Komercģimnāzija un Rīgas 100.vidusskola, kuras ir plaši pazīstamas ne tikai Rīgā. Tās īsteno nozīmīgas profesionālās ievirzes izglītības pro-grammas tautsaimniecības un mūzikas (rokmūzikas) novirzienā. Rīgā trūkst skolu, kuras spētu īstenot profesionālās ievirzes vispārizglītojošas programmas. Manuprāt, ir jāizstrādā īpaša atbalsta programma abām šīm skolām, palīdzot tām pārvarēt ar skolēnu skaita samazināšanos saistītās problēmas, nesteidzoties ar to slēgšanu.