Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis (ZRP) žurnālistiem atzina, ka uz ieceri raugās piesardzīgi, jo tam ir nepieciešami vairāki priekšnoteikumi - vispirms jau speciāli tam sagatavots bērnudārzu personāls, kā arī ģimenes attieksme. Ministrs uzskata, ka ir rūpīgi jāizvērtē, vai šī iniciatīva veicinās vai kavēs bērna attīstību. «Tas nav politisks, bet gan vecāku jautājums,» teica R. Ķīlis.
Koalīcijas vienošanos ierosinājumu vispirms izvērtēt ekspertu lokā atbalsta arī premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība), Zatlera Reformu partijas vadītājs Valdis Zatlers un tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), kurš piebilda, ka tas tomēr ir aktuāls jautājums, ar kura īstenošanu nevajadzētu vilcināties. VL-TB/LNNK priekšlikumā ir noteikts, ka bērnudārzu grupās, kurās būtu bērni no krievu, baltkrievu, ukraiņu, poļu, lietuviešu, igauņu un citu tautību ģimenēm, tiek saglabāta etniskās un kultūras identitātes ievirze. Ja pirmsskolas iestādēs mācīs tikai latviešu valodu, šiem bērnudārziem, iespējams, nāksies saskarties ar skolotāju trūkumu, uzskata portāla diena.lv aptaujātie Rīgas bērnudārzu vadītāji. Rīgā ir 75 pašvaldības bērnudārzi, kuros bērnus māca valsts valodā, 51 -krievu, bet 32 - jauktās pirmsskolas iestādes. Krievu bērnudārzos latviešu valodas nodarbības rotaļu veidā notiek divas reizes nedēļā. Rīgas 125. bērnudārzā ir 108 bērni, kuriem latviešu valodā nodarbības ir divas vai trīs reizes nedēļā. «Manuprāt, tas nav reāli, jo nevar atrast tik daudz latviešu pirmsskolas skolotāju. Jau šobrīd viņu trūkst,» sacīja bērnudārza vadītāja Gaļina Alimova. Latviešu plūsmas Rīgas 11. bērnudārza vadītāja Ingūna Vaska atzina - straujas pārmaiņas var «salauzt» bērniņu. Viņasprāt, tā būs problēma, ja mājās nelieto latviešu valodu - tad bērns arī latviešu valodas nodarbībās domās krievu valodā, un viņu var «atmest atpakaļ» attīstībā.