Jau šobrīd mums ir lieliska sadarbība ar Rīgas Tehnisko universitāti, ir paveikts liels darbs staru terapijas jomā, nupat noslēgts sadarbības līgums arī ar Latvijas Universitāti. Runājot par izaugsmi, es kā slimnīcas vadītājs vēlētos vienotu slimnīcas vadības sistēmas izveidi. Austrumu slimnīcā ir seši atsevišķi stacionāri, un runa ir ne tikai par medicīniskās informācijas apmaiņu starp ārstiem, bet par slimnīcas darbu kā tādu - apkalpojošo personālu, apsaimniekošanu, finanšu vadību. Protams, mums jau tagad ir vienotā grāmatvedības sistēma, resursu vadības sistēma Horizon, tomēr gribētos, lai slimnīcu varētu vadīt kā vienotu organismu.» V. Boka gan norāda, ka problēma, protams, ir naudas trūkums šādām investīcijām. «Līdzekļu nav, pat neraugoties uz to, ka šādas sistēmas izveide palīdzētu optimizēt daudzus procesus un tādējādi ietaupīt līdzekļus un sevi atpelnīt. Dzīvojot kā šobrīd - no rokas mutē -, mēs diez vai atradīsim iespēju investēt,» uzskata slimnīcas vadītājs.
RTU Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūta vadošais pētnieks Aleksejs Kataševs stāsta, ka sadarbība starp Latvijas mediķiem un universitāti notiek jau vairāk nekā 10 gadu. Šoruden RTU kopā ar Rīgas Stradiņa universitāti sāks īstenot kopīgu studiju programmu Medicīnas inženierija un fizika, kas varētu kļūt par kalvi jauniem medicīnisku inovāciju radītājiem. «Pirmkārt, programma sagatavos tādus speciālistus un inženierus, kuri apkalpos aparatūru, kā arī darbosies aparatūras projektēšanas kompānijās. Otrs virziens ir medicīnas fizika, un tie būs speciālisti, kas plāno apstarošanu onkoloģijas pacientiem, vada šo aparatūru. Jauna joma ir nanoinženierija. Tie būs speciālisti ar tehnoloģisko izglītību, kas varēs strādāt ar aparatūru, ko izmanto dažādu nanoproduktu ražošanā,» stāsta A. Kataševs.
Runājot par Latvijas potenciālu pasaules līmeņa inovāciju radīšanā medicīnas jomā, A. Kataševs kā vienu no labiem piemēriem min zinātnieces Ingas Ļašenko veikumu, iestrādājot dzintara putekļus poliamīda pavedienā (asinsvadu protēzēm). Veiksmīgi darbojas arī uzņēmums Integris, kas izstrādā mobilus elektrokardiogrāfus, savukārt Elektronikas institūts izstrādājis iekārtu encefalogrammu signālu atšifrēšanai. Liels darbs paveikts, radot tehnoloģiju, kas veic materiālu virsmas izmaiņas, lai organisms spētu labāk pieņemt dažādus svešķermeņus un veiksmīgāk saaugtu ar tiem. «Varu teikt, ka ir virzieni, kuros mēs esam pasaules «rangu tabulas» priekšgalā. Ņemot vērā sarežģīto ceļu, kāds jānoiet medicīniskam produktam līdz pacientam, es redzu labas iespējas izstrādāt produktus bez medicīniska statusa, piemēram, sportistiem. Jo to, ko izmanto sportā, izmanto arī rehabilitologi, piemēram, t. s. gudros apģērbus. RSU Rehabilitācijas fakultāte izstrādā sarežģītu medicīnisko korseti, bet mūsu izaicinājums būtu šo ideju transformēt vieglā, ērtā apģērbā, kas, piemēram, koriģē stāju bērniem - lai nesēž šķībi kā āķīši.»