Pirmie impulsi izstādēs
Pašlaik LIAA ir 20 pārstāvniecības ārvalstīs, kur gan dominē ES valstis. No mazāk apgūtiem tirgiem LIAA pārstāvniecības ir AAE, Azerbaidžānā, Japānā, Kazahstānā, Ķīnā un Singapūrā. A. Jaunzeme stāsta, ka ikvienai nozarei attiecībā uz mazāk apgūtiem eksporta tirgiem ir savas prioritātes. Savukārt galvenās nozares, kuras interesē tirgi ārpus ES un Krievijas, ir kokrūpniecība, pārtika, farmācija un metālapstrāde, kā arī dizains un elektrotehnika.
«Pārtikas ražotājus interesē Ķīnas un AAE, kā arī Irānas tirgus, farmācijas nozares uzņēmēji raugās uz Singapūru, Indonēziju un Vjetnamu. Mūsu kokrūpnieki iegājuši Alžīrijas, Ēģiptes un Japānas tirgos. Protams, uzņēmēji, izvēloties eksporta tirgus, ņem vērā gan loģistikas izmaksas, gan konkrētās valsts iedzīvotāju pirktspēju, gan intelektuālā īpašuma aizsardzību, gan sertifikācijas prasības,» stāsta LIAA pārstāve. Taujāta, kā uzņēmēji izvēlas tirgus, kuros ieiet, A. Jaunzeme atbild, ka pirmie nozīmīgie impulsi tiek saņemti starptautiskajās izstādēs, kurās Latvijas uzņēmēji piedalās vai nu paši savos, vai kopējos Latvijas stendos.
Speciāli produkti eksportam
Uz jautājumu, kāpēc LIAA pārstāvniecības nav tik lielā tirgū kā ASV, A. Jaunzeme stāsta, ka pārstāvniecība tika slēgta 2005. gadā, jo nebija uzņēmēju intereses. Taču tagad tiek domāts par pārstāvniecības atjaunošanu, jo interese esot pieaugusi. Uz ASV savu produkciju eksportē, piemēram, Orkla Foods, kas apvieno uzņēmumus Spilva un Gutta.
Orkla Foods mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne stāsta, ka pārsvarā produkcija tiek eksportēta uz tādām vietām ASV, kur pulcējas Latvijas emigranti, kuriem jau ir pazīstami uzņēmuma ražotie produkti. «Pieprasījums pēc mūsu produktiem ir, piemēram, Braitonbīčā. Ārpus ES un Krievijas vēl mēs produkciju eksportējam uz Kazahstānu, tas aizsākās tieši pēc tirdzniecības misijas uz šo valsti. Jāteic, ka vispirms mēs uz jauniem tirgiem sūtām testa produkciju, lai redzētu, vai un kā tā aiziet, vai rodas atkārtoti pasūtījumi. Mēs pašlaik rūpīgi pētām iespējas arī citos mazapgūtos eksporta tirgos,» atklāj D. Erciņa-Užāne.
Par eksportēšanas «virtuvi» uzņēmuma pārstāve stāsta: «Plānojot sākt eksportu, vispirms skatāmies uz valstīm, kurās cilvēku ēšanas ieradumi ir līdzīgi Latvijai. Tas ļauj eksportēt produktus no jau esošā klāsta. Taču ir arī eksporta tirgi, kuriem gatavojam speciāli izstrādātus produktus. Jaunu, speciālu produktu izstrāde eksportam ir darbietilpīgāks un ilgāks process, jo tehnologiem produkti jāizstrādā no nulles. Šādos gadījumos sadarbojamies ar katra konkrētā eksporta tirgus ekspertiem, kuri pārzina vietējās ēšanas un garšas nianses.»
Jāiet ar nišas produktiem
Visai plaša eksporta tirgu amplitūda ir arī uzņēmumam Latvijas balzams, Amber Beverage Group, kurā ietilpst Latvijas balzams, komercdirektors Aigars Ģērmanis norāda, ka ikvienam tirgum ir savi specifiskie produkti, kas tiek uz turieni eksportēti. «Par veiksmes stāstu var uzskatīt mūsu zīmola Cosmopolitan Diva straujo izaugsmi Ķīnā, kas turpinās, un mums ir pamats runāt par vairākkārtēju apjomu kāpināšanu. Paralēli strādājam pie tā, lai audzētu apjomus un sortimentu arī citos nozīmīgos tirgos, piemēram, ASV. Pērn esam sākuši eksportēt arī uz Jordāniju, Centrālamerikas reģionu, Bulgāriju, jo redzējām interesi par mūsu sortimentu. Pašmērķis gan nav kolekcionēt eksporta tirgus, bet strādāt mērķtiecīgi - ar fokusu uz peļņu nesošiem zīmoliem un tirgiem, kuros ir šī iespēja izaugt attiecīgajā dzēriena kategorijā. Piemēram, neredzam pamatu skatīties uz Argentīnu kā Rīgas melnā balzama tirgu, jo bitter jeb rūgto uzlējumu kategorijā tas jau ir pārsātināts,» eksportēšanas nianses raksturo A. Ģērmanis.
Savukārt elektrotehnikas ražotāja uzņēmuma Volburgs valdes priekšsēdētājs Viktors Kononovs atzīst, ka ļoti interesē tādi potenciālie eksporta tirgi kā AAE, Saūda Arābija un Vidusāzija. «Ķīnas tirgus mūs neinteresē. Citādi ir ar arābu valstīm, par kurām liela interese ir mūsu Eiropas sadarbības partneriem, ar kuriem kopā mēs varētu sākt ieiešanu šajos tirgos. Skaidrs, ka tur mēs neiesim ar visu savu produkciju, bet tikai atsevišķiem nišas produktiem,» stāsta V. Kononovs.
Nacionālo stendu nozīme
Runājot par daudziem tik vilinošo Ķīnas tirgu, LIAA Ķīnas pārstāvniecības vadītājs Kaspars Rožkalns bilst: «Lielākā nozare eksportā uz Ķīnu ir kokrūpniecība, taču arī pārtikas nozare ir ļoti perspektīva, tajā gan ir ārkārtīgi liela konkurence. No mazāk zināmām nišām jāmin izglītības nozare, jo Latvijā iespējams iegūt Eiropā atzītu augstāko izglītību, toties Ķīnā rietumu kultūras izglītība maksā ļoti dārgi. Kā perspektīvas nozares jāpiemin arī dizaina preces, farmācija, kosmētika, tūrisms. Ļoti grūti ieiet tirgū būs vienkāršu mēbeļu ražotājam, jo Ķīnā šī industrija ir ārkārtīgi attīstīta, līdzīgi ir ar tekstila rūpniecību vai rotaļlietu ražošanu. Tomēr, ja šajās nozarēs izdodas radīt nišas produktu, aizsargāt tā dizainu un zīmolu, tad, piemēram, bērnu ekorotaļlietām būs iespējas.» K. Rožkalns arī atzīst, ka Latvijas uzņēmumi reizēm nenovērtē dalību izstādē savas valsts stendā, toties ķīniešu skatījumā uzņēmums, kurš tur atrodas, tiek uztverts kā uzticams sadarbības partneris, kuru atbalsta valsts.
Savukārt, kā min LIAA Japānas pārstāvniecības vadītāja Alīna Aščepkova, Japānā cena lielākoties ir sekundārs faktors. Lai produkts vai pakalpojums būtu interesants, tam jābūt unikālam, jāizceļas uz pārējo konkrētās nozares produktu fona. Pašlaik 60% no Latvijas eksporta uz šo valsti veido tieši koksne un tās izstrādājumi. Taču perspektīvās nozares ir arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, farmācija, kosmētika, pārtika un tekstilizstrādājumi. Japānas tirgū jau veiksmīgi darbojas tādi uzņēmumi kā Latvijas finieris, Grindeks, Stenders, Madara Cosmetics, no pārtikas ražotājiem Gamma-A un vēl citi dažādu nozaru uzņēmumi.
Latvijas farmācijas un dizaina produkti ir pieprasīti Singapūras tirgū, stāsta LIAA Singapūras pārstāvniecības vadītāja Lāsma Līdaka, piebilstot, ka pašlaik uz šo valsti Latvija visvairāk eksportē tādas preces kā dažādi mehānismi, elektriskās iekārtas un arī optiskās ierīces un aparāti.