gada 11. septembra terora aktos dzīvību zaudējis bagātnieks». Šīs vēstules spēj apiet arī tā sauktos spama filtrus, un Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors Viesturs Šeļmanovs-Plešs brīdina, ka, pateicoties tiešsaistes tulkošanas rīkiem, sāk izzust valodas barjera, kas līdz šim pasargāja lielu daļu Latvijas interneta lietotāju no šāda veida krāpniecības.
«Senāk daļa cilvēku šādus e-pastus vispār nevēra vaļā, jo tie bija angļu valodā. Ar interneta tulkošanas rīku palīdzību tagad krāpnieki var sasniegt arī šo mērķauditoriju. Ja tu uz to uzķeries un sāc komunicēt, rezultātā tevi diezgan ātri aptīra. Pats esmu saskāries ar cilvēkiem, kuri iekļuvuši šādās afērās. No drošības aspekta jāpievērš uzmanība tam, ka krāpnieki kļūst rafinētāki ne tikai «iemācoties» rakstīt latviski, viņiem ir arī ilgstoša pieredze šajās lietās. Viņi var sūtīt dokumentus, kas ir pat notariāli apliecināti, bet tas viss ir teātris, lai izvilinātu 15, 20 vai, nedod dievs, pat 100 tūkstošus latu. Var arī vienkārši izkrāpt personisko informāciju, piemēram, pases kopijas, kuras jau var tirgot tālāk,» skaidro interneta drošības eksperts.
Šā gada sākumā mēstuļu kopapjoms saskaņā ar Microsoft datiem sasniedza 97% no visiem nosūtītajiem e-pastiem. Absolūtos skaitļos tie ir 200 miljardi mēstuļu dienā. Dažādi avoti ziņo, ka no visām mēstulēm 60-80% reklamē dažādas zāles, pārsvarā tādas, kuras ārstē erektilo disfunkciju, kā arī pornogrāfiskus pakalpojumus. Ar pārējām mēstulēm var gan izplatīt tā sauktos datorvīrusus, gan censties izkrāpt no cilvēka personas datus vai naudu - šāds acīmredzot ir arī Dienas saņemto mēstuļu mērķis. Šāda tipa mēstules agrāk izplatītās krāpnieku prakses uzdoties par kādas Āfrikas valsts valdniekiem dēļ pat ieguvušas īpašu nosaukumu - «nigēriešu vēstules».
Šis gan nav vienīgais krāpniecības veids, ar kuru nākas saskarties internetā. Tikai pirms dažām dienām Latvijas policija aizturēja kādu 1988. gadā dzimušu vīrieti aizdomās par neatļautu kredītkaršu datu iegūšanu, par ko draud līdz pat sešiem gadiem cietumā.
Savukārt pirms dažiem gadiem virkne viesnīcu Rīgā saņēma vēstuli no kāda izspiedēja par tajās it kā ievietotām sprāgstvielām.
Policija gan nekādus spridzekļus neatrada, bet neoficiāli zināms, ka vēstules it kā tikušas sūtītas no kāda veikaliņa autostāvvietas Kalifornijā.