Guntis Zālītis
Kā vērtē mūsējo startu Gēteborgā?
Ar atzīmi - labi. Katrā ziņā ir labāk nekā pirms diviem gadiem Eiropas čempionātā Parīzē. Tad mums augstākā bija desmitā, šoreiz - astotā vieta. Šoreiz ir arī divas vietas finālsacensībās.
Vai tomēr nebija pamatotas cerības, ka varētu būt vieta trijniekā vai vismaz labāko sešniekā?
Tad ir jārunā par konkrētiem sportistiem. Augstāko astoto vietu izcīnīja Poļina Jeļizarova. Viņa galveno akcentu šoreiz lika uz 1500 metru skrējienu. Un, no šāda viedokļa raugoties, labāko sešnieks bija ļoti spēcīgs. Tajā ielauzties bija gandrīz nereāli. Tomēr jebkurā gadījumā astotā vieta ir O.K.
Laura Ikauniece vasarā Eiropas čempionātā bija trešā?
Jā, bet Laura startēja ar aizdeguna iekaisumu - ko lai viņai pārmet? Protams, ka desmitā vieta ir zemāka nekā trešā vasarā, taču jāņem vērā objektīvi iemesli, kāpēc rezultāts nav tik labs, kā bija cerēts.
No kura sportista mēs varējām sagaidīt patīkamu pārsteigumu?
Man tā grūti acumirklī pateikt. Marekam Ārentram vienpadsmitā vieta ir laba, taču bija iespēja iekļūt finālā. Tāpat Jānim Vanagam tikai nedaudz pietrūka, lai pārvarētu 2,23 metru augstumā novietoto latiņu. Ja būtu nedaudz paveicies, tad arī mēs varētu runāt par patīkamiem pārsteigumiem.
Uz kaimiņu fona esam labāki?
Domāju, ka jā. Lietuvai bija tikai četri sportisti, un neviens neiekļuva finālā. Igaunijai bija tikai viens finālists.
Mums bija plaša delegācija...
Piekrītu, bet jaunie ieguva neatsveramu pieredzi. Stepiņam teicu, lai neskrien pa pirmo celiņu. Tagad viņš zinās, ka tā tik tiešām nevajag darīt, jo izcīnīt labu pozīciju skrējiena laikā viņam bija tikpat kā nereāli. Uzskatu, ka visus jau vajadzēja vest uz Gēteborgu, lai krāj pieredzi. Man vēl ir žēl, ka pēdējā brīdī no starta Eiropas čempionātā attiecās Jānis Baltušs. Tas gan ir cits stāsts, bet uzskatu, ka sportists šajā gadījumā palika zaudētājs.