Lielāku skaidrību par to, vai vārdiem patiešām sekos darbi, sniegs ceturtdien paredzētā ASV valsts sekretāra Džona Kerija un Irānas ārlietu ministra Mohammada Džavada Zarīfa tikšanās. Tā būs pirmā tik augsta līmeņa Vašingtonas un Teherānas pārstāvju formāla tikšanās kopš 1979. gada. Tās laikā abas puses runās par iespēju diplomātiskā ceļā risināt domstarpības, kas ir saistītas ar Irānas pretrunīgo kodolprogrammu.
Nosoda holokaustu
Atšķirībā no iepriekšējā Irānas prezidenta Mahmūda Ahmadinedžāda, kurš regulāri izmantoja ANO Ģenerālās asamblejas tribīni, lai agresīvā manierē nopeltu Savienotās Valstis un Izraēlu, tikai jūnijā Irānas prezidenta amatā ievēlētais mērenais garīdznieks H. Rohani savā pirmajā uzrunā starptautiskajai sabiedrībai bija nosvērts un aicināja uz dialogu.
«Irāna vēlas risināt problēmas, nevis radīt tās,» sacīja Irānas prezidents, otrdienas vakarā uzrunājot ANO Ģenerālo asambleju, un piebilda, ka Teherāna ir gatava sākt «garo ceļu pretī savādākām attiecībām [starp Irānu un Rietumiem] - tādām, kas ir balstītas uz abpusēju līdzdalību un cieņu».
ASV un to sabiedrotās uzskata, ka Irānas kodolprogrammas mērķis ir radīt atomieročus, savukārt Teherāna apgalvo, ka kodolenerģijas izmantošanai nav militāru nolūku. H. Rohani paziņoja, ka Irāna nav drauds ne pasaulei, ne Tuvo Austrumu reģionam. «Kodolieročiem nav vietas Irānas drošības un aizsardzības doktrīnā. Mūsu nacionālajās interesēs ir obligāti kliedēt jebkādas šaubas par Irānas kodolprogrammas miermīlīgajiem nolūkiem,» teica H. Rohani. Tādēļ viņš kritizēja starptautiskās sankcijas, kurām ir pakļauta Irāna, nodēvējot tās par necilvēcīgām un mieru neveicinošām. «No tām necieš politiskā elite, bet vienkāršie iedzīvotāji,» sacīja Irānas prezidents.
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu, kurš savas valsts delegācijai ANO bija pavēlējis klātienē neklausīties H. Rohani runu, paziņoja, ka Irānas prezidenta uzstāšanās bijusi «ciniska un pilna liekulības».
Pēc uzrunas ANO Ģenerālajā asamblejā H. Rohani sniedza interviju telekanālam CNN. Tajā viņš tika aicināts izteikt viedokli par holokaustu pret ebrejiem, ko viņa priekštecis M. Ahmadinedžāds dēvēja par izdomājumu. «Es neesmu vēsturnieks, bet varu teikt, ka jebkurš noziegums pret cilvēci, arī nacistu noziegumi pret ebrejiem, ir nopeļams un nosodāms,» sacīja H. Rohani.
Sarunā Irānas prezidents arī atklāja, ka B. Obamas pārstāvji ir izrādījuši interesi par abu prezidentu neformālu tikšanos, bet tā nenotika, jo «nepietika laika, lai saskaņotu tādu tikšanos, kāda mums bija nepieciešama». ASV prezidenta administrācijas pārstāvji apgalvo, ka līderu sastapšanās atcelta, jo irāņiem neformāla tikšanās šķitusi «pārāk sarežģīta», raksta The Christian Science Monitor.
Tā vietā H. Rohani tikās ar Francijas prezidentu Fransuā Olandu, kurš aicināja irāņu kolēģi ar konkrētu rīcību pierādīt, ka Teherānas kodolprogrammai nav militāru mērķu.
Vēl daudz jāpaveic
Neilgi pirms H. Rohani kāpšanas tribīnē ANO Ģenerālo asambleju uzrunāja ASV prezidents B. Obama, kurš uzsvēra nepieciešamību dot iespēju diplomātijai atrisināt Rietumu un Irānas domstarpības.
«Mums ir jāpanāk risinājums, kas ciena irāņu tautas tiesības, bet vienlaikus sniedz pasaulei pārliecību, ka Irānas kodolprogramma ir miermīlīga,» sacīja ASV prezidents. «Mēs nevēlamies režīma maiņu un respektējam irāņu tautas tiesības piekļūt miermīlīgai kodolenerģijai. Tajā pašā laikā mēs uzstājam, lai Irānas valdība atbildīgi ievērotu Kodolieroču neizplatīšanas līgumu un ANO Drošības padomes rezolūcijas.»
Analītiķi uzskata, ka gan H. Rohani, gan B. Obamas izteikumi liecina par vēlmi vienai otru sadzirdēt, ko apliecinot arī Irānas ārlietu ministra M. Dž. Zarīfa nesenais paziņojums, ka Teherānai un Vašingtonai ir jāpārtrauc uzvesties kā «paklāju tirgotājiem». «Ir laba zīme, ka abi līderi skaidri izprot situāciju un viņu redzējums par to ir līdzīgs,» uzskata Jasmīna Alema no starptautisko attiecību domnīcas Atlantic Council.
Esot gan skaidrs, ka pašlaik Irāna atrodas ļoti tālu no normālām attiecībām ar Savienotajām Valstīm un daudz ir jāpaveic, lai pašreiz valdošo pozitīvo atmosfēru pārvērstu reālos diplomātiskos rezultātos, kas būtu pamats, lai runātu par «pavasari» Irānas un ASV attiecībās.