«Gribējām, lai gadatirgus Brīvdabas muzejā tik tiešām ir latviešu amatnieku tirgus, lai nav tirgotāju, piemēram, no kaimiņiem - Lietuvas un Igaunijas. Lai nav arī tādu, kuri uzpinuši trīs groziņus, bet pārējos desmit iepirkuši no vairumtirgotājiem un uzdod par saviem.»
Šis patiešām ir viens no kvalitatīvākajiem amatnieku gadatirgiem ne tikai Latvijā, bet arī ārpus valsts robežām, uzskata ilggadējs gadatirgus dalībnieks - seno latviešu un baltu tautu rotu kopiju meistars Vitauts Straupe. Viņš savulaik piedalījies tirgos arī ārzemēs un stāsta, ka, piemēram, Gotlandē par amatnieku gadatirgiem tiek domāts daudz. «Lai radītu viduslaiku auru, tirgotājiem jāierodas senajos tērpos un tiek aizklātas ceļa zīmes - lai nebojā skatu, bet preces ir no vairumtirdzniecības bāzes - Ķīnā ražoti plastmasas zobentiņi.» Tāpēc tirgus Brīvdabas muzejā esot vienīgais, kurā nu piedalās galerijas Baltu rotas īpašnieki. Tik kvalitatīvu gadatirgu kā Brīvdabas muzejā neesot arī Zviedrijā un Igaunijā, vērtē meistars.
Latvijā šis ir viens no slavenākajiem gadatirgiem arī pēc amatnieku un apmeklētāju skaita - spriež I. Ziemelis. «Gadatirgus pirmsākumā piedalījās ap 100 amatnieku, tagad jau tūkstoš.» Pērn gadatirgu apmeklējuši 25 tūkstoši apmeklētāju. Tas nav daudz, atzīst I. Ziemelis. Apmeklētāju skaits sarucis krīzes un ieejas biļetes cenas dēļ, kas daudziem apmeklētājiem šķitusi augsta - četri lati pieaugušajiem, stāsta muzeja Izglītības un informācijas nodaļas vadītājs. Tāpēc šogad cena no četriem latiem pazemināta uz trim. Viņš arī atzīst, ka gadatirgus ir viens no lielākajiem Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja ienākuma avotiem gadā.
Kāpēc būtu vērts apmeklēt gadatirgu Brīvdabas muzejā? «Tur prece ir lētāka nekā veikalā,» saka Straupe, «un cenu var arī nokaulēt - ar to rēķinās gan pircējs - un tāpēc nāk -, gan arī pārdevējs.» Cik daudz amatnieki nomet no cenas, esot atkarīgs no kaulēšanās talanta. Vaicāts, kā krīze ietekmējusi patērētāja vēlmi pirkt, ilggadējais gadatirgus dalībnieks stāsta, ka cilvēku vienmēr bijis gana, jo paralēli amatnieku un vietējo pārtikas preču ražotāju produkcijas tirgošanai notiek arī bagātīga kultūras programma. «Ja krīzes laikā vēlme pirkt arī saruka, amatniekam tā tomēr nav liela bēda. Svarīgākais, kāpēc amatnieki piedalās gadatirgos, ir iespēja parādīt sevi. Ja arī cilvēks nenopērk, viņš piestāj, preci apskata, un tas ir daudz - tā ir reklāma amatniekam. Pircējs atradīs meistaru un preci nopirks tad, kad būs nauda,» atzīst Vitauts Straupe. Cilvēks, kurš ir gatavs pirkt, parasti nākot sestdienā agri no rīta, jo zina, ko vēlas un arī to, ka otrā dienā kāroto var nedabūt. Savukārt nesteidzīgākie - kultūras baudītāji - nākot svētdienā, tā esot ģimenes diena, stāsta meistars.