Gadu nogalēs mediju telpa ir baudāma. Šīs pāris nedēļas ar atsevišķiem izņēmumiem varētu nosaukt par rāmuma, vērtību un vieduma laiku mediju saturā. Nebūtu politiķu prāti nodarbināti ar valdības veidošanu, šķiet, tekošo ziņu īpatsvars publiskajā telpā būtu pavisam niecīgs un nemanāms. Ziemassvētki un gada nogale ir laiks, kad avīžu un žurnālu lappusēs vai ētera minūtēs laicīgums un sīkmanība ar gandarījumu tiek pastumtas otrajā plānā, runājot par tiešām svarīgo.
Šis ir laiks, kad nav jākautrējas būt emocionāliem un īstiem, vērojot Latvijas lepnuma ceremoniju. Šis ir laiks, kad, klausoties vai lasot intervijas ar tādiem dižgariem kā Juris Rubenis vai Knuts Skujenieks, ir satraukums un bažas palaist garām vai neuztvert kaut vienu domugraudu, pārlasot un pārklausoties arhīvā šīs sarunas vairākārt. Šis ir laiks, kad ļaudis ne vien klausās, bet arī sadzird. Šis ir laiks, kad gribas apstāties, nomierināties un mainīties.
Mēs dzīvojam meliņu, melu un lielu melu laikmetā. Sākot ar pašiem un beidzot ar pasaulē notiekošo. Svētki ir laiks, kad negribas melot. Un vispirms jau sev. Mēs dzīvojam laikmetā, kurā soctīklu fenomens daudzu priekšstatu par līdzjūtību faktiski aprobežojis ar profila bildes personalizēšanu vai mirkļbirkas jeb haštaga lietošanu, kad viedoklis ir tvīts vai retvīts, kad dzimšanas dienas apsveikums ir bezpersoniska īsziņa vai ieraksts soctīklu profilā, bet emocijas izsakām ar «like».
Savukārt dzīvesgudri mēs cenšamies būt, daloties ar nejauši uzietiem viediem citātiem, par kuru izcelsmi un kontekstu mums nav ne mazākās jausmas. Soctīklu profili ir kļuvuši par personīgām sabiedrisko attiecību aģentūrām, kuros mēs izdzīvojam ideālās dzīves un esam tādi, kādiem gribētos būt. Veidojot savu ideālo interneta «es», mēs radinām sevi būt virspusējiem un neīstiem. Negribas pat iedomāties, cik no šīm līdzjūtībam, apsveikumiem un citām izpausmēm tiek veiktas mājās pidžamā, steidzīgi tramvajā vai, piemēram, pīpētavā.
Es Jaunajā gadā novēlēšu vairāk īstu lietu un dzīvas skārienjūtības. Vairāk īstu emociju, dzīvu apsveikumu klātienē, vairāk paša atrastu citātu grāmatās un intervijās, vairāk dzīvas saskarsmes un mazāk virspusējības un melu. Laikraksta Diena vārdā vēlos Jums teikt lielu paldies par kopā aizvadīto 2015. gadu, kas mums bija pārmaiņu, attīstības un jaunu plānu gads! Ļoti ceru, ka būsim kopā arī nākamgad, un varu solīt, ka mūsu redakcionālie uzstādījumu paliks nemainīgi - mēs runāsim un rakstīsim par Latvijas iedzīvotājiem svarīgām lietām. Tieši, atklāti un godīgi.