Ir sagrauts viens stāsts, kas priekšvēlēšanu laikā bija ļoti izplatīts, ka, lūk, jūs startējat kopā vienā sarakstā, bet, jūs, latviešus, visus izsvītros. Vēlēšanu rezultāts parādīja, ka tas pilnīgi neatbilst patiesībai. Sešdesmit trešais mums palika Andrejs Požarnovs. Un pat viņam ir par 2000 plusiem vairāk nekā svītrojumu. Salīdzinot ar Vienotību, kur vienpadsmitais vai divpads-mitais numurs jau ir ar negatīvu svītrojumu bilanci. Mums tātad pat pēdējam ir daudztūkstoši plusu vairāk nekā mīnusu. No GkR saraksta ir ievēlēti profesore Ausma Cimdiņa, akadēmiķis Juris Zaķis, divi mācītāji Ainārs Baštiks un Jānis Šmits, neskaitot nemaz visus pārējos latviešus no GkR saraksta, kas ir ievēlēti. Cilvēki vairāk vērtēja personības un viņu darbus, nevis etnisko piederību, un mēs esam gandarīti par to. Iespējams, cilvēki novērtēja to, ka divas partijas, kas kopā strādāja koalīcijā, nekašķējās savā starpā. Nemēģināja pierādīt, kurš gudrāks un kurš skaistāks, kā to dara valdības koalīcija praktiski katru dienu. Mēs mēģinājām strādāt kopīgi, kas ir neraksturīgi koalīcijām kā tādām, jo gluži kā ģimenē agri vai vēlu sastrīdas - plēš traukus vai pat met viens otru pa balkonu ārā. Negribu lielīties, bet 134 tūkstoši rīdzinieku nobalsoja par kopīgo sarakstu, un tas ir ļoti nopietns uzticības apliecinājums.
Bet te uzreiz ir galvenais jautājums - vai GkR kaut kādā veidā kandidēs arī Saeimas vēlēšanās?
Mēs esam Rīgas partija. Un mūsu intereses ir, lai Saeima un valdība būtu draudzīga Rīgai. Par to runāja arī visi mūsu oponenti - gan Vienotība, gan Nacionālā apvienība, uzsverot, ka tas ir svarīgi, lai Rīgā būtu tāda pati koalīcija kā valdībā. Mēs kā Rīgas partija domājam tāpat - svarīgi, lai valdība un Saeima ir draudzīga Rīgas pilsētai. Rīgas partijas deputāti nevar startēt visos piecos Latvijas apgabalos. Diez vai Latgalē kāds balsotu par Rīgas partiju. Taču mēs saredzam iespēju slēgt līgumu ar partijām, kuras izvirza savus kandidātus visos piecos apgabalos, deleģējot savus pārstāvjus kopīgajā sarakstā. Un šeit es redzu, ņemot vērā, ka mums ir ļoti sekmīga sadarbība ar SC, ja viņi piekrīt šādam līgumam, tad mēs būtu gatavi izskatīt tādu variantu, ka mēs deleģējam savus cilvēkus uz Saeimas sarakstu ne tikai uz Rīgas, bet arī uz citiem Latvijas vēlēšanu apgabaliem. Neizslēdzu iespēju, ņemot vērā to, ka mēs esam ieinteresēti Rīgai draudzīga parlamenta un valdības izveidē, ka mēs varētu slēgt līgumu vēl arī ar kādu citu partiju, piemēram, to pašu Repšes partiju. Negribu šodien taisīt intrigu, bet mums kā Rīgas partijai ir svarīgi iegūt pēc iespējas lielāku atbalstu. Jo Rīga ir Latvijas motors. Projektu realizācija Rīgā dod gan jaunus budžeta ieņēmumus, gan jaunas darba vietas Latvijas iedzīvotājiem. Savukārt politiskā konfrontācija nāk par sliktu visiem. Tomēr galvenais partneris mums ir Saskaņas centrs, jo mēs jau strādājam kopā un strādāsim nākamos četrus gadus. Un mēs darīsim visu, lai mūsu sadarbības partneri būtu pozīcijā.
Kādēļ jūs dodat priekšroku Repšes partijai, nevis Reģionu aliansei, ar kuru sadarbības iespēju pieļauj Vidzemes un Latgales partijas?
Reģionu alianse ir atkārtots mēģinājums cienītiem politiķiem un pašvaldību vadītājiem piedalīties Saeimas vēlēšanās, ko gadus astoņus atpakaļ mēģināja darīt kāds saraksts, man liekas, tas saucās Mūsu zeme, kurā visi simts bija pagastveči jeb pašvaldību vadītāji. Diemžēl viņi dabūja Saeimas vēlēšanās 1%. Reģionu alianse zināmā mērā šodien ir tāds mākslīgs veidojums, kuram pozitīvi gūtais rezultāts ir mazajās pašvaldībās. Visu cieņu, bet viņu panākums ir mazajās pašvaldībās, kas ir vismazāk politizētas. Vēlreiz uzsveru, mūsu galvenais partneris ir Saskaņas centrs, ja viņi tam piekritīs paši.
Bet jūs neprioritējat Repšes partiju tāpēc, ka jums ir kādas kopīgas sponsoru attiecības?
Mums nav kopīgu sponsoru attiecību ne ar vienu. Un jāsaka, mums vispār ir ļoti maz sponsoru. Mēs savu partiju uzturam galvenokārt no biedra naudām, kuras savu iespēju robežās maksā visi.
Vai jūs pieļaujat iespēju, ka Saeimas vēlēšanās varētu tikt realizēta tāda iespēja, ka, ja ne varbūt 51%, bet 51 vietu iegūst viens kopīgs vēlēšanu saraksts?
Es uzskatu, ja tiek gudri un pareizi veidots šis Saeimas vēlēšanu saraksts, šī ir pirmā iespēja Latvijas vēsturē, kad viens saraksts var iegūt vairāk par 51%. Jo tā vilšanās, kas ir ļoti daudzos cilvēkos, kas ir saistīta arī ar ļoti liela cilvēku skaita aizbraukšanu - ir vairāk nekā 300 tūkstoši cilvēku, kas aizbraukuši, trūkstot darbam un atbilstošam dzīves līmenim, - ir ļoti kritiska pret esošo valdību un parlamentu. Ja skatāmies, pozitīvs vērtējums Saeimai vai valdībai svārstās ap 10%, kas īstenībā ir ļoti bīstami. Taču cilvēki redz šo Rīgas pozitīvo piemēru. Ja apvienojas nopietna komanda, kurā ir cilvēki ar pieredzi, es teiktu tā - nākamajās vēlēšanās ir izaicinājums vienam sarakstam iegūt 51% Saeimā. Un es domāju, ka tas Latvijai nāktu tikai par labu.
Vai tādā gadījumā nenotiks kāds ģeopolitisks pagrieziens?
Ziniet, tas, ko stāsta oponenti, sakot, ka Rīgas domes sēde tagad sāksies nevis ar Latvijas, bet Krievijas himnu, un pēc tam ienesīs divgalvainu ērgli, ir vienkārši un parasti murgi. Tā ir cilvēku tracināšana. Un, ja pie varas esošie tā turpinās, tad mums tiešām būs 51%.
Jūsu partija ir vairāk eirooptimisti vai eiroskeptiķi?
Es uzskatu, ka mēs esam daļa no Eiropas un tāda arī paliksim. Uzskatu, ka tas ir ļoti pareizi. Taču neviens no Eiropas neatnāks un mūsu dzīvokli neiztīrīs. Jāuzloka piedurknes, jāpaņem lupata un sava istaba jāmazgā pašam. Neviens mums lupatu ar ūdens spaiņiem klāt nepienesīs. Atšķirība starp valdību un Rīgas domi šajā periodā ir, piemēram, tajā, ka mēs ļoti daudz ieguldījām skolu un bērnudārzu remontos, paredzot, ka šī nauda mums atgriezīsies atpakaļ ienākuma nodokļa veidā. Mūs par to kritizēja, ka mums ir šie izdevumi un mēs riskējam, ka mēs gada sākumā plānojam izdevumus, kas ir lielāki par ienākumiem, bet gada beigās mēs izgājām pa nullēm, jo nodokļu veidā izdevumi mums atgriezās atpakaļ. Mēs nošāvām vairākus zaķus reizē. Mums ir izremontēti bērnudārzi, apmierināti cilvēki, iegūtas darba vietas un arī ienākumi pilsētas budžetā. Bet to varēja arī nedarīt. Pateikt, ka mēs negribam riskēt, ka galvenais ir sabalansēts budžets. Bet tad vēl vairāk cilvēku būtu aizbraukuši projām no Rīgas un no Latvijas. 74 miljonus ieliekot skolās un bērnudārzos, mēs atgriezām šo naudu atpakaļ ar uzviju. Es domāju, ka šī Rīgas pozīcija atturēja vēl aptuveni 50 000 cilvēku no aizbraukšanas.