2. februārī visas dienas garumā skolā notika dažādas sacensības - savstarpējās absolventu spēles. Trīspunktu metienos sacentās vairāku paaudžu absolventi - «vectēvi» pret «dēliem», «tēvi» pret «mazdēliem», kā arī visjaunākie dalībnieki - absolventi «zīdaiņi», kuri šajās metienu sacensībās šogad plūca uzvaras laurus.
Pats gaidītākais brīdis tomēr bija vakarā, kad tika atklāta pēc skaita jau 41. skolēnu un absolventu savstarpējā cīņa. Atklājot basketbola spēli, Salacgrīvas vidusskolas direktors nolasīja skolas absolventa aktiera Andra Buļa atsūtīto īsziņu: «Jūs nevarat iedomāties, cik ļoti es vēlos būt skolnieks Salacgrīvas vidusskolā, jo šovakar man būtu gods un gada notikums. Es nebūtu gulējis divas iepriekšējās naktis, jo šovakar būtu izšķirošā spēle. Man tā bija pirms 13 gadiem, bet sajūta ir gluži kā vakar. Lai visiem svētki un uzvar stiprākais!»
Uz laukuma nāca absolventu komanda, kurā startē kā veterāni, tā arī jaunie absolventi. Viņiem pretī ne mazāk kuplā skaitā stājās skolēni no dažādām klasēm. Spēles sākuma iniciatīva piederēja skolēniem, kas, visiem par lielu brīnumu, spēja cīnīties ar gados vecākajiem un pieredzes bagātākajiem pretiniekiem. Spēle bija spraiga, un tajā uzvarēt varēja abas komandas, bet šoreiz visiem ļoti lielu un patīkamu pārsteigumu sagādāja skolēnu izlase, kura ar 86:77 uzvarēja absolventus. Šis pārsteigums bija vēl lielāks tieši tāpēc, ka visi domāja, ka uzvarēs absolventi, jo to rindas papildināja pagājušā gada skolēni. Spēlē īpaši izcēlās skolēnu komandas kapteinis Edgars Šilbergs, kurš savai komandai ieguva 45 punktus.
Pēc spēles absolventu komandas spēlētājs Kaspars Neimanis, kuram drīz jau būs desmitais Absolventu mačs, atzina: «Šī spēle, varētu teikt, bija viena cilvēka izrāde, kurā tomēr viens neko nevar izdarīt. Skolēnu palīgs bija skatītāji, kas «izraka» absolventiem bedri, bet skolēniem deva motivāciju. Tas, kurš nav spēlējis Absolventu mačos, nav sajutis to rūgtumu vai pretēji - uzvaras garšu. Vislielākās grūtības parasti ir trenerim, kurš redz, ka viņa skolēni ir gan vienā, gan otrā komandā! Cepuri nost Valentīnam par to!»
Arī manuprāt, visgrūtāk spēli noskatīties ir skolas komandas trenerim Valentīnam Turkam, jo tieši viņa audzēkņi ir tie, kas katru gadu stājas pretī jaunajiem skolas sportistiem. Skolotājs un treneris Valentīns pēc šīs spēles bija īpaši sajūsmināts, jo bija maz to, kas ticēja skolēnu komandas uzvarai. «Ir pārsteigums, jo līdz pēdējām sekundēm neticēju, ka šie jaunie censoņi uzveiks pērnā gada līderus. Man likās, ka pēc pērnā gada mums šogad nebūs izredžu uzvarēt, bet, kā redzams, palīdzēja kāds no augšas, viennozīmīgi liels atbalsts nāca arī no skatītājiem. Es domāju, ka pēc pērnā gada, kad mačiem bija apaļa jubileja, skatītāju interese mazināsies, bet interese nezūd, un tas nozīmē, ka Absolventu mači Salacgrīvā ir nepieciešami!»
Kārlis Miksons ,
Salacgrīvas vidusskolas 12. klases skolnieks