Jautāti, kāda ir motivācija salt un imitēt karu, rekon-strukcijas kluba Arsenāls biedri saka: «Mēs esam lepni par to, ko paveica mūsu strēlnieki, kas, nebaidoties no sala, cīnījās līdz galam un pierādīja savu izturību.»
«Pēc Ziemassvētku kaujām par latviešu strēlnieku spēju un izturību rakstīja visas pasaules avīzes. Ziemassvētku kaujas lielā mērā lika pamatu latviešu ticībai un apziņai par savu varēšanu,» stāsta Latvijas Kara muzeja Ziemassvētku kauju muzeja vadītājs Dagnis Dedumietis. Ziemassvētku kaujas ir nozīmīgas ar to, ka Pirmā pasaules kara laikā, kad latviešu strēlniekus iekļāva krievu armijā, pirmo reizi viņi apvienojās vienā lielā militārā formācijā, lai pierādītu savu varēšanu, un viņi parādīja sevi no labākās puses. Lai gan vēsturiski kaujās krievu bija vairāk - no 100 tūkstošiem cilvēku 12 tūkstoši bija latvieši -, tomēr latviešu lomu tajās varēja just, saka D.Dedumietis.
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija notika no 1917.gada 5.janvāra līdz 11.janvārim (1916.gada decembrī pēc vecā stila kalendāra) Tīreļa purvā. Latviešu strēlniekiem tika izvirzīts liels mērķis - Jelgavas un veiksmes gadījumā arī visas Zemgales atbrīvošana. Uzbrukums sākās 5.janvāra naktī, kad vācieši to vismazāk gaidīja, jo domāja, ka pretinieks gatavojas svinēt Ziemassvētkus. Tumsas aizsegā speciāli sagatavotas strēlnieku vienības vācu dzeloņstiepļu aizsprostos izgrieza ejas, pa kurām uzbrukumā devās galvenie spēki. Straujā triecienā strēlnieki ieņēma vācu ierakumus. Divas diennaktis bez atpūtas un stiprā salā, kas naktī sasniedza pat -35 grādus, latviešu strēlnieki aizstāvēja iekarotās pozīcijas, atsitot nemitīgus vācu pretuzbrukumus. Kopumā vācu pozīcijās tika izdarīts vairāk nekā 7 kilometru plats pārrāvums, taču krievu armijas virspavēlniecība neorganizēja uzbrukuma turpinājumu, tādējādi liekot vilties latviešu strēlniekiem. Ziemassvētku kaujas nodrošināja latviešu strēlniekiem pasaules slavu, bet arī milzīgus zaudējumus, jo latviešu strēlnieku rindas saruka par vairāk nekā trešdaļu - strēlnieki zaudēja apmēram 9000 kareivju.
D.Dedumietis pastāstīja, ka muzeja apkaimē Ziemassvētku atceres pasākumi notiek katru gadu, tomēr tik plaša mēroga kaujas imitācija šajā vietā notikusi pirmoreiz. Šogad uz pasākumu bija ieradušies arī rekonstruktori no Lietuvas, Igaunijas un viens Krievijas pārstāvis.