Tomēr tikai īpaši e-apmācības vajadzībām izveidotās sistēmas ne vien ļauj darbiniekiem ērti piekļūt vajadzīgajam mācību saturam, bet arī spēj noturēt viņu uzmanību, it īpaši, ja mācību materiālu ir daudz un bieži notiek zināšanu pārbaudes.
Tieši šāda ir uzņēmuma Latvijas Mobilais telefons (LMT) darbinieku ikdiena, tāpēc ar dokumentu glabātuvi vien bija par maz. No 5. jūnija visiem LMT, LMT Retail&Logistics un Zetcom darbiniekiem, kā arī ārpakalpojumu sniedzējiem izveidota sociālajam tīklam līdzīga platforma - e-skola, kurā katram darbiniekam ir savs profils. Šajā vidē viņi mācās un arī sazinās savā starpā.
Mācās un pačato
Platforma Growth Engineering, uz kuras bāzēta LMT e-skola, pēdējos gados saņēmusi daudzus starptautiskos apbalvojumus, un to darbinieku mācībām izmanto tādi milži kā Hewlett Packard, Cisco. LMT ir pirmais uzņēmums Baltijā, kurš to ieviesis, izvēloties modernāko MVS pieeju - ar spēļošanas (gamification) elementiem.
Spēļošana iegūst aizvien vairāk piekritēju visā pasaulē. Tā nāk no ASV, un šīs pieejas mērķis e-apmācībā ir padarīt līdz šim vientuļo «atvēru - izlasīju» ciklu par aizraujošu un pat sociālu pasākumu. Par katru darbību jaunajā e-skolā darbinieks saņem punktus un apbalvojumus, un viņa panākumus - veiksmīgi apgūtu mācību programmu, sekmīgi izpildītu testu - redz visi nodaļas kolēģi, ar kuriem par šiem sasniegumiem var arī pačatot. Svarīgi, ka darbinieks e-skolā redz tieši viņam aktuālo informāciju atkarībā no amata, darba specifikas un nodaļas. Darbinieks redz arī savu progresu un jau apgūto mācību vēsturi.
MVS ir labs risinājums uzņēmumiem ar ģeogrāfiski plaši izvietotu darbinieku tīklu, līdzīgi kā tas ir LMT. Sapulcināt visus darbiniekus centrālajā birojā uz klātienes mācībām ir grūti un dārgi, tāpēc tas nenotiek pietiekami bieži. «Daudzi klientu apkalpošanas speciālisti atrodas tādās Latvijas vietās, kas ir tālu no Rīgas, un braukāšana šurpu turpu prasa daudz laika. Ieviesām e-mācības, lai efektīvāk izmantotu laiku. Mobilo telekomunikāciju nozare jau kādus 15 gadus atrodas agresīvas konkurences apstākļos, un, kā jau karā, - lai uzvarētu, laiks ir ļoti svarīgs. Bieži vien starp lēmumu ieviest kādu lielu un svarīgu pakalpojumu un tā realizēšanu dzīvē paiet nedēļa vai divas, kuru laikā mainās IT sistēmas, tehnoloģijas un jāapmāca darbinieki, kas strādā ar klientiem. E-skola ir ļoti labs risinājums, kā ātri visu paveikt,» stāsta LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis.
Interesanti atgriezties
Pasaulē ir daudz mācību vadības sistēmu, kas ļoti atšķiras pēc funkcionalitātes, izmaksām, piemērotības biznesa jomām. LMT izmantotā sistēma ir viena no retajām pasaulē, kas ir saistoša lietotājam jau ar savu uzbūvi vien. Ja saturs ir interesanti pasniegts, noformēts video, e-mācību kursu un infografiku veidā, tas rosina cilvēkus uztvert e-skolu kā savu galveno mācību instrumentu un tajā pastāvīgi atgriezties. Arī I. Pūķis ievērojis - kopš jaunās e-skolas ieviešanas darbinieki šajā platformā pavada divreiz vairāk laika, nekā veltījuši mācībām iepriekš. Tas rāda, ka viņiem ir interesanti un viņi mācās labprāt. «Klientu apkalpošanas speciālistu vidējais vecums ir 27-29 gadi, viņi ir ļoti saauguši ar sociālajiem medijiem, elektroniskās informācijas uztveri. Tāpēc Facebook tipa e-mācību platforma ar spēles elementiem ir ļoti piemērota,» uzskata I. Pūķis. LMT nav retums, ka darbinieks atbildi uz kādu neskaidru jautājumu meklē tieši e-skolā. «Redzam, ka uzņēmumiem aizvien biežāk rodas vajadzība ieinteresēt darbiniekus un veicināt aktīvu zināšanu apmaiņu, tāpēc paredzam, ka līdzīgu sistēmu kļūs tikai vairāk,» uzskata Raivis Freimanis, menedžeris uzņēmumā Intea, kas e-skolas platformu pielāgojis LMT vajadzībām.
Sacensības gars
Galvenie e-apmācības sistēmu izmantotāji Latvijā ir lielie uzņēmumi ar 500 un vairāk darbiniekiem: tirdzniecības tīkli, ražošanas un telekomunikāciju uzņēmumi, kompānijas ar plašu pārdošanas pārstāvju loku u. tml. «Būtībā darba devēji konkurē ar Facebook, Draugiem un Twitter par savu darbinieku uzmanību pat darba laikā. Spēļošana var palīdzēt uzvarēt šajā cīņā, turklāt darbiniekiem patīkamā veidā,» skaidro R. Freimanis, kurš novērojis, ka apmācība aizvien vairāk notiek mobilajos telefonos, planšetēs - tātad paša darbinieka ierīcēs. LMT e-skolā var redzēt, ko katrs darbinieks mācībās ir paveicis, kādus jaunumus apguvis, kuri uzdevumi pildīti un kādi pieredzes punkti sakrāti. «Darbiniekiem patīk krāt virtuālās nozīmītes un apbalvojumus. Savā profilā redzu, kas man jau ir, ko vēl varu sakrāt, ko ir sakrājuši citi. Ir azarts, sacensības gars, savukārt administrators redz, cik bieži darbinieki skatās e-skolā, cik aktīvi pilda testus, kāds ir apgūto zināšanu līmenis,» stāsta LMT piedāvājumu apmācību speciāliste Aija Šļaukstiņa.
R. Freimanis uzskata - darba devēji centīsies vairāk iesaistīt pašus darbiniekus mācību satura izveidē, piemēram, apkopojot viņu zināšanas par uzņēmuma klientiem, to vēlmēm. «Būtiski ir sniegt darbiniekiem atgriezenisko saiti par viņu mācību procesu, nevis reizi gadā organizēt snieguma novērtējumu. Tad cilvēkiem būs iespēja aktīvāk mācīties, izmantot jaunās zināšanas un censties sasniegt uzņēmuma mērķus,» viņš piebilst.
Vajag arī realitāti
Mācību uzņēmuma Komercizglītības centrs produktu attīstības vadītāja Jekaterina Danenberga ievērojusi - tehnoloģiju attīstību steidz izmantot lielie uzņēmumi (bankas, apdrošināšanas kompānijas u. c.), kam ir filiāles dažādās pilsētās vai valstīs un ir jānodrošina vienoti standarti, darbības principi. «Izveidot kvalitatīvu e-mācību sistēmu nav lēti, jo pagaidām šī nozare vēl tikai attīstās. Jāņem vērā, ka tas ir ārpakalpojums un atjaunojumi, papildinājumi, uzlabojumi sistēmā būs jāveic regulāri. Taču lielam uzņēmumam ar filiālēm un lielu darbinieku skaitu tas ir efektīvs veids, kā ātri un vienkārši nodrošināt informācijas nogādāšanu pie attiecīgā darbinieka,» skaidro J. Danenberga. E-mācības sniedz interaktivitāti, un darbinieks var mācīties sev ērtā laikā, nekavējot tiešos darba pienākumus. Taču, viņasprāt, e-mācības nevar pilnībā aizstāt kursus klātienē. «E-mācību vidē cilvēks var apgūt teoriju, izpildīt ar to saistītos uzdevumus, nokārtot testus. Taču ne visas iemaņas var apgūt virtuāli. Piemēram, lai realitātē efektīvi izmantotu sapulču vadības vai pārdošanas pamatprincipus, ir vajadzīga prakse ar īstiem, dzīviem cilvēkiem. E-vide nederēs arī personības attīstības treniņiem, kas bāzēti uz diskusiju, kas es esmu, kas es neesmu, kā jūtos noteiktās situācijās. Lai novērtētu, tās jāpiedzīvo, jāizspēlē klātienē. Mēs mācāmies un attīstāmies, darot un pēcāk analizējot kļūdas vai veiksmes. E-vide var būt bāze, bet darbs realitātē ir jādara cilvēkam pašam,» teic J. Danenberga.