Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, vaicāts, vai augstskolām šie rezultāti jāņem vērā tikai rekomendācijas līmenī, atbild - pastāv arī netieši veidi, kā ministrija var ietekmēt budžeta vietu sadali augstskolās.
Ar studiju programmu kvalitātes izvērtējumu, kas balstīts uz Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros veiktajiem ārzemju ekspertu vērtējumiem, jūlija otrajā pusē pirmo reizi nāca klajā AIP. Šie rezultāti noteica - no visām 854 izvērtētajām programmām neapmierinoša kvalitāte ir 55. R. Ķīlis šos rezultātus apšaubīja un solīja, ka ministrija tos pārrakstīs, par pamatu ņemot tos pašus ekspertu atzinumus, no kuriem savu vērtējumu veidoja AIP, taču izmantojot citu metodoloģiju. Ministrijas ierēdņiem pēc ārzemju ekspertu atzinumu analīzes atšķirībā no AIP ekspertiem sanāca, ka slikta kvalitāte ir 183 studiju programmām jeb 22% no visām. Nemainīgs vērtējums palicis aptuveni pusei no ministrijas pārvērtētajām programmām, 334 gadījumos tas samazinājies, savukārt 43 atzinums kļuvis pozitīvāks (vērtējumi atrodami IZM mājaslapā internetā).
«Tā ir vēl viena AIP īstenotā projekta rezultātu interpretācija, jo ministrijas eksperti strādāja ar tiem pašiem datiem. Šajā brīdī es nevaru vērtēt, vai tā ir labāka vai sliktāka interpretācija, jo man nav skaidra ministrijas metodoloģija,» Dienai saka AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra. Līdzīgu viedokli pauž arī Dienas aptaujātie augstskolu rektori, kuru vadītās mācību iestādes IZM vērtējumā izbrāķētas vairāk. Metodika neesot skaidra, tādēļ spriest vēl esot pāragri. Turklāt kopš ārzemju ekspertu vizītēm daudzas viņu konstatētās problēmas esot vērstas par labu. Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs ir tiešāks un savā paziņojumā presei norāda, ka ministrijas vērtējumā atspoguļojās labas pārvaldības principu trūkumi.
IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Kuļšs stāsta, ka 162 nekvalitatīvajās programmās ir 2165 valsts finansētas studiju vietas. No valsts budžeta šo studiju vietu uzturēšanai gadā tiek tērēti 3,04 miljoni latu. Ministrija augstskolām iesaka šos līdzekļus novirzīt tām programmām, kas atzītas par kvalitatīvām. Vaicāts, kā šis izvērtējums varētu ietekmēt budžeta studentus, kuri mācās nekvalitatīvajās programmās, R. Ķīlis norāda, ka visdrīzāk tas attieksies uz nākamajiem pirmkursniekiem. Kā tas ietekmēs esošos studentus, esot atkarīgs no pašas augstskolas, kura arī sadala budžeta vietas. R. Ķīlis arī norāda, ka savu budžeta vietu sadalījumu augstskolas katru gadu iesniedz AIP, kurai savukārt ir jāiegūst ministra paraksts. «Es negribētu parakstīt vienošanos, kur budžeta vietas ir iedalītas arī nekvalitatīvajām programmām. Tātad tas ir netiešs veids, kā augstskolām piedāvāt lēmumu,» saka ministrs.