Savukārt Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātnes institūta profesors Toms Janeļuns paredzēja, ka pēc visu triju Baltijas valstu ārlietu ministru parakstītās vēstules Eiropas Komisijas viceprezidentei Vivienai Redingai «skandāls palielināsies» un pret Austriju tiks izdarīts spiediens Eiropas līmenī.
Bijušais VDK virsnieks M. Golovatovs 1991. gadā komandēja specvienību Alfa, kas ieņēma Viļņas televīzijas torni, mēģinot gāzt Lietuvas valdību. Gāja bojā 14 neapbruņotu cilvēku. Austrijā viņš tika aizturēts pagājušās nedēļas beigās, pamatojoties uz Lietuvas izdotu Eiropas aresta orderi. Tomēr jau pēc nepilnas diennakts Austrija M. Golovatovu atbrīvoja, apgalvojot, ka Lietuvas orderis esot bijis pārāk nekonkrēts. Kāds Lietuvas diplomāts neoficiāli medijiem pauda, ka tas noticis Krievijas spiediena dēļ. Lietuva jau atsaukusi savu vēstnieku Austrijā un iesniegusi Austrijai notu. Arī Latvija iesniegusi Austrijai notu, bet Igaunija izsaukusi Austrijas vēstnieku uz pārrunām.
Latvija savu vēstnieku Austrijā gan nav atsaukusi, un ne P. Viņķelis, ne T. Janeļuns nedomā, ka tas būtu bijis jādara. «Galvenokārt šī tomēr ir divpusēja Austrijas un Lietuvas problēma, apvainojums ir izteikts Lietuvai, atbrīvojot cilvēku, par kuru tā bija izdevusi starptautisko aresta orderi. Latvijas un Igaunijas ārlietu ministri jau izteikuši savu atbalstu Lietuvai, un, manuprāt, ar to ir pietiekami,» prātoja T. Janeļuns. Viņaprāt, Baltijas valstu solidaritāte šajā gadījumā tik spilgti izpaudusies, jo M. Golovatova lieta ir tieši saistīta ar visu triju Baltijas valstu neatkarības atgūšanas laiku. Pašlaik no ES institūcijām reakcija vēl esot visai nemanāma, bet T. Janeļuns paredzēja, ka ES institūcijas to ignorēt nespēs. «Pieņemu, ka pret Austriju būs spiediens no Eiropas izmeklēt visus šīs lietas aspektus un atbildēt visus jautājumus par to,» sprieda politologs.
P. Viņķelis savukārt skaidro: «Te būtu savs vārds jāsaka Eiropas Komisijai juridiski un politiķiem politiski, piemēram, [Eiropas Parlamenta deputāte Sandra] Kalniete tikko nosūtīja vēstuli kolēģiem Eiroparlamentā. Viņiem nav tiešas jurisdikcijas pār Austrijas lēmumiem, bet viņi var veidot politisko neiecietību pret Eiropas tiesību neievērošanu. Šādi lēmumi notiek politiskā kontekstā, un ļoti iespējams, ka tā ir Austrijas nevēlēšanās sabojāt attiecības ar Krieviju. Bet tas nevar palikt bez sekām uz attiecībām ar Baltijas valstīm, un tas nevar palikt bez sekām Eiropas tiesiskajā telpā. Par katru reveransu Putinam ir jābūt maksai,» viņš rezumē.