V. Dombrovskis nekandidēs nākamā gada pavasarī paredzētajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, jo nesaskata loģiku - to darīt «no premjera pozīcijām». Viņš vēlas turpināt vadīt valdību tik ilgi, cik vēlētāji un parlaments būs atvēlējuši, un varētu būt Vienotības saraksta līderis Saeimas vēlēšanās.
Baumo, lai vājinātu
Ar zināmu regularitāti publiskajā telpā izskan, ka V. Dombrovskis gatavojas darbam kādā Eiropas institūcijā, kam pakārtoti viņa centieni parādīt Latviju, kas pārvarējusi krīzi, kā veiksmes stāstu un ievest mūsu valsti eirozonā laikā, kad situācija tajā nebūt nav tik spīdoša. V. Dombrovskis vada valdību kopš 2009. gada marta. Viņš atteicās no ērtā Eiropas Parlamenta deputāta mandāta, lai uzņemtos šo darbu Latvijai grūtā laikā. Premjers brīvi pārvalda angļu, vācu un krievu valodu. Viņam ir pamatzināšanas franču valodā, ko plāno atsākt mācīties, tāpat kā spāņu valodu, ko savulaik sācis apgūt.
Ir diezgan daudz faktoru, lai V. Dombrovski vērtētu kā nopietnu pretendentu uz kādu augstu amatu Eiropas institūcijās. Viņš bauda arī Vācijas kancleres Angelas Merkeles labvēlību, kas ir svarīgi. Politiskajās aprindās ir cilvēki, kurus gandarītu tagadējā premjera pārcelšanās uz Briseli - tad Vienotības ietekme būtu mazināta, jo tai nav citu tik spilgtu līderu, un pavērtas iespējas jauniem politiskajiem spēlētājiem. Baumas un spekulācijas par V. Dombrovska došanos uz Briseli premjers pats drīzāk vērtē kā mēģinājumu radīt iespaidu, ka ar steigu jāmeklē kāds cits premjers, kā arī ar centieniem vājināt Vienotības pozīcijas, informēja premjera pārstāvis Mārtiņš Panke, ar kura starpniecību Diena uzzināja valdības vadītāja domas par šo tematu. V. Dombrovskis vairākās vēlēšanās bijis Vienotības komandas līderis, tas tika izmantots pat pašvaldību vēlēšanās, kurās viņš nemaz nekandidēja. Tajā pašā laikā V. Dombrovskis, tāpat kā finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība), kura tēlam arī nelīp klāt sliktās lietas, cenšas turēties pēc iespējas tālāk no politikas veidošanas procesiem partijā, kurā notiekošais viņu interesē tik tālu, cik tas skar valdību.
Būs vairāki posteņi
Nākamajā gadā būs jāizraugās ne tikai Eiropas Komisijas (EK) prezidents, kam kandidātus jau līdz EP vēlēšanām nominēs katrā Eiropas Parlamenta (EP) politiskajā grupā - tur vispirms notiks konkurences cīņa. Divas lielākās ir Eiropas Tautas partijas (kristīgo demokrātu) grupa, kuru pārstāv arī V. Dombrovskis, kā arī Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa. To rezultāti EP vēlēšanās arī ietekmēs amatu sadali. Pēc EP vēlēšanām būs jāvēl arī jauns EP priekšsēdētājs, jāraugās pēc kandidātiem uz Eiropadomes priekšsēdētāja posteni, kā arī uz ES augstā pārstāvja ārlietās amatu, kurā tagad ir Ketrina Eštone. «Vienā no šiem amatiem varētu būt kādas ES jaunās dalībvalsts jeb Centrālās un Austrumeiropas valstu pārstāvis,» Dienai atzina ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP). Viņš nevēlējās prognozēt V. Dombrovska izredzes nonākt kādā no šiem krēsliem. To noteiks daudzi faktori. EK prezidenta izvēlē liela nozīme būs arī Eiropadomei, kuru veido valstu un valdību vadītāji.
Eiropas Tautas partiju grupa vēl nav lēmusi par kandidātiem EK prezidenta amatam, norāda V. Dombrovskis. Izskanējušās versijas varot vērtēt tikai kā atsevišķu politiķu un ekspertu viedokļus. Premjers apstiprina, ka šī grupa ir ietekmīga. No tās nāk arī pašreizējais EK prezidents Žozē Manuels Barrozu un Eiropadomes priekšsēdētājs Hermanis van Rompejs. V. Dombrovskis uzsver, ka svarīgs kritērijs būs kandidātu profila atbilstība nākamā EK pilnvaru perioda izaicinājumiem - eirozonas un ES stabilitātes nodrošināšanai, izaugsmes atjaunošanai visā Eiropā, kā arī tās konkurētspējas stiprināšanai globālajā tirgū. «Ņemot vērā, ka Baltijas reģions un Ziemeļvalstis nepārprotami kļūst par vienu no dinamiskākajiem un straujāk augošajiem Eiropas reģioniem, kas visveiksmīgāk pārvar krīzes sekas, ir liela iespējamība, ka nākamais EK prezidents pārstāvēs Baltijas jūras reģionu,» pieļauj V. Dombrovskis.
Premjera padomnieks ES lietās Pēteris Viņķelis arī savās prognozēs bija piesardzīgs - ja Latvijai un arī Angelai Merkelei, kurai būs liela nozīme neformālajās konsultācijās, tas, ko izdarīja Latvija, ir panākumu stāsts, dažās Eiropas dienvidu valstīs var būt cita attieksme, un tās Eiropas Tautas partiju grupā varot nostāties pret kandidātu, kas to ir izdarījis. Taču gadu iepriekš arī esot grūti paredzēt visus apstākļus, kas var sagādāt pārsteigumus. Ja V. Dombrovskis kļūtu par EK prezidenta amata kandidātu, viņam nākamgad no marta līdz maijam būtu jāpiedalās arī kampaņā, kas rada šaubas par iespējām to savienot ar darbu Latvijas valdībā. P. Viņķelis teica: «Pirmo reizi Eiropas politiskā ģimene startē ar šādu vingrinājumu un nekur nav teikts, ka Dombrovskim būtu jāatstāj premjera amats. Bijušajiem premjeriem ir vienkāršāk.» Etiķete nosaka, ka par EK prezidentu kandidē esošie vai bijušie premjeri.