Šodien valdības sēdē paredzēts izskatīt Pārresoru koordinācijas centra informatīvo ziņojumu, kurā minēts, ka dividendes par 2015. gadu vēlas paturēt va/s Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), Starptautiskā lidosta Rīga un Latvijas gaisa satiksme (LGS).
CSDD norāda, ka viņiem Valsts kasē par pagājušo gadu būtu jāieskaita dividendes 1 362 325 eiro apmērā, taču kapitālsabiedrība vēlas paturēt 1 327 953 eiro, lai iegādātos un uzstādītu fotoradarus. Pašlaik CSDD uzstādījusi 16 stacionāros fotoradarus, bet kopumā piecu gadu laikā to skaitu plāno palielināt līdz simtam. Sākotnēji Finanšu ministrija (FM) bija pret konkrēto lūgumu, jo tas radīs negatīvu ietekmi uz budžetu, tomēr šobrīd mainījusi savu viedokli un neiebilst sadalīt peļņu, tās lielāko daļu atvēlot CSDD vajadzībām, bet atlikumu ieskaitot Valsts kasē. Kā paskaidro FM, tā savu viedokli mainījusi pēc atkārtota izvērtējuma, secinot, ka jāturpina īstenot iepriekš pieņemto MK lēmumu par stacionāro radaru ieviešanu. Dividendēs izmaksājamā peļņas daļa esot piemērotākais risinājums.
Ministrija neiebilst arī LGS vēlmei paturēt peļņu, taču šajā gadījumā lēmums balstīts Eiropas Komisijas paziņojumā, kas paredz šāda veida atbalstu. LGS vēlas paturēt visu 2015. gada peļņu jeb 423 789 eiro. Minēto summu kapitālsabiedrība plāno novirzīt investīciju projektu īstenošanai, kā arī gaisa satiksmes vadības drošuma un kvalitātes uzlabošanai. LGS arī iepriekš sev atstājusi dividendes.
Tāpat peļņu 1 035 788 eiro apmērā grib atstāt lidosta, taču FM ziņojumā raksta, ka neatbalsta konkrēto ieceri. «Jebkurš atbrīvojums no dividenžu nomaksas rada ietekmi uz budžeta ieņēmumiem, ko FM šādos gadījumos arī vienmēr norāda,» ministrijas vārdā paskaidro Maija Straupmane, piemetinot, ka gala vārds gan ir MK rokās. Līdzīgās domās ir arī lidostas pārstāve Elīna Prikule, kura norāda, ka jautājums jebkurā gadījumā tiks virzīts uz valdību, tāpēc šobrīd runāt par atteikumu vēl ir pāragri. Ja dividendes izdosies paturēt, tās ieguldīs drošības procesu efektivizēšanai, taču pagaidām plānoto projektu realizācija līdz MK lēmumam ir iesaldēta.
Iecere paturēt peļņu nav nekas jauns, tā, piemēram, to jau iepriekš darījušas vairākas Kultūras ministrijas pārvaldībā esošās iestādes. Rīgas cirks, Liepājas Simfoniskais orķestris, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Valmieras Drāmas teātris un Daugavpils teātris valstij dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, kas ir 90% no kapitālsabiedrības tīrās peļņas, pērn ieguldīja dažādu saimniecisko vajadzību īstenošanai, naudu nenovirzot valsts budžetam. Viens no redzamākajiem paturēto līdzekļu izlietojumiem ir Leļļu teātra desmit tūkstoši eiro, par kuriem nu iegādāti jauni skatītāju krēsli, jo vecie savu laiku jau bija nokalpojuši.
Pagaidām vien ideju līmenī izskanējusi arī iecere, ka, lai uzlabotu ceļu stāvokli valstī, tam vajadzētu novirzīt va/s Latvijas valsts ceļi un Latvijas autoceļu uzturētājs peļņu, vai jautājums nonāks arī līdz valdībai, nav zināms.
Iespēja izteikt pamatotu vēlmi paturēt dividendes ir visām valsts kapitālsabiedrībām, taču katrs gadījums pēc tam tiek rūpīgi izvērtēts, ņemot vērā gan attiecīgo iestāžu finansiālos rādītājus, gan kārtējā gada budžeta iespējas un prioritātes.