«Citkārt kandidāti no konkurentu biogrāfijām vilka ārā vienu faktu pēc otra. Iepriekšējā vēlēšanu kampaņā tika paziņots, ka tagadējā premjera vectēvs dienēja vācu armijā. Taču nepaskaidroja, ka viņš tika iesaukts dienestā, bet vēlāk no armijas aizmucis un kļuvis par partizānu,» Dienai stāstīja žurnāliste Kristīna Kučaba Redliha. Valdošo Pilsoniskās platformas (PP) partiju, kuras kandidāts ir Broņislavs Komorovskis, konkurenti gan centušies apsūdzēt nepietiekami efektīvā cīņā ar plūdiem, kas divos viļņos maijā un jūnijā vēlās pāri daudzām apdzīvotām vietām. Pastāv arī viedoklis, ka Donalda Tuska valdība bijusi pietiekami enerģiska, bet pārmetumi par nepietiekamo gatavību tik liela mēroga stihijai drīzāk veltāmi iepriekšējām valdībām, kas nav izdarījušas pietiekami daudz, lai izvairītos no traģiskām sekām.
Darvas traips
Par lielāko darvas pili parūpējās tieši konservatīvās partijas Likums un taisnīgums līderis aviokatastrofā pie Smoļenskas bojāgājušā valsts galvas Leha Kačiņska brālis Jaroslavs. Viņš centās radīt skandālu, apsūdzot savu galveno konkurentu cīņā par prezidenta krēslu B. Komorovski plānos privatizēt valsts slimnīcas. Tomēr Varšavas tiesa šonedēļ atzina apsūdzības pret šobrīd populārāko prezidenta amata kandidātu, parlamenta spīkeru un valsts galvas pienākumu pagaidu pildītāju B. Komorovski par nepamatotām un lika J. Kačiņskim atvainoties.
B. Komorovskim iegūstot prezidenta amatu, PP iegūs faktiski pilnīgu varu - prezidenta un premjera amatus un vairākumu parlamentā. Virkne ekspertu uzskata, ka šādā gadījumā vairs nebūšot tādas savstarpējās cīņas starp premjeru un prezidentu, kā tas bijis L. Kačiņska valdīšanas laikā. B. Komorovskis solījis arī samazināt valsts galvas pilnvaras, atbalstu dažādām reformām. Savulaik bojāgājušais prezidents pretojies D. Tuska iecerētajām liberālajām pensiju un veselības aizsardzības reformām. B. Komorovskis priekšvēlēšanu laikā arī izteicis gana ambiciozu plānu - panākt ES vecās dalībvalstis un politiski vairāk saliedēt poļu nāciju. Izvēloties B. Komorovski par prezidenta amata kandidātu, PP skaidroja, ka jāuzvar vēlēšanās, lai prezidenta administrācija nevarētu turpināt bloķēt modernizāciju.
Kačiņskis sola
Tāpat kā PP, arī J. Kačiņska vadītā partija ir labēji orientēta, ko nosaka ciešās saites ar šajā valstī tradicionāli ietekmīgo katoļu baznīcu. Tomēr solījumi, it īpaši priekšvēlēšanu laikā, mēdz būt visai populistiski un kreisi. «Viņi ir solījuši samazināt nodokļus, bet beigās tie palika mazāki vienīgi pašam turīgākajam slānim,» stāstīja poļu žurnāliste.
J. Kačiņskis tagad sola panākt sociāla līguma noslēgšanu starp darba devējiem, arodbiedrībām un valdību, koncentrējoties uz Polijas ekonomikas un darba ņēmēju interesēm. Taču līdzšinējā nesaprašanās ar uzņēmējiem un noraidošā attieksme pret pievienošanos eirozonai liek uztvert viņa solījumus kā nereālistiskus.
Aptaujas liecina, ka 20. jūnijā neviens no 10 amata kandidātiem neiegūs vairāk par 50% balsu, tādēļ B. Komorovskim un J. Kačiņskim būs jātiekas otrajā vēlēšanu kārtā 4. jūlijā.