Laukos tomēr labāk
Mazajos Bikstos esot aptuveni 200 pensijas vecuma ļaužu, 58 aktīvākie seniori darbojas biedrībā. Kā atzīst tās vadītāja Ingrīda Krama, daudzus no tiem, kas savulaik bijuši biedrības dzinējspēks, vecums tomēr pievārējis. Bet starp astoņiem biedrības godabiedriem - tiem, kam jau pāri 90 gadiem, - ir arī simtgadniece Melisa Kampare. «Joprojām daudz lasa grāmatas, skatās televīziju, iet laukā pastaigāties. Mierā viņa nesēž,» savu mammu raksturo Velga Štamgulte. Taču jaunākie - tie, kam strauji tuvojas pensijas gadi, - vēl atmetot ar roku: «Ko jūs, es - un pensionāru biedrībā?!»
Paši biedrības pārstāvji no vecuma nekaunas un arī par dzīvi nomalē negaužas. Vai vecumdienas gribētu vadīt, piemēram, Rīgā, kur ir plašākas iespējas socializēties, apmeklēt kultūras pasākumus? «Jā, teātri, koncerti vilina gan. Tomēr... Nē, te ir labāk, te ir plašums, svaigs gaiss un savs dārziņš,» mirkli padomājusi, saka Velga Štamgulte. Vienīgais, kā senioriem pietrūkst, esot transports, jo pat Liepājas šosejas tuvums situāciju neglābjot.
Tie, kam no Bikstiem līdz mājām ceļš mērāms kilometros, atgriešanās no jebkura pasākuma vēlā vakara stundā kļūst problemātiska. Arī pagastam vairs neesot transporta, ko piešķirt. «Esam izkaisīti kilometriem tālu cits no cita. Vasarā kundzes vēl sēžas uz divriteņa un biedrībā iegriežas biežāk, ziemā - apvienojot ar citām darīšanām,» stāsta Ilze Zeltiņa. Tomēr biedrības siltās, mājīgās telpas atvērtas ik dienu - var nākt apskatīt kādu no mēneša tematiskajām izstādēm, sākot no gleznām, beidzot ar fotogrāfijām un rokdarbiem. Var izlasīt jaunāko presi, uzspēlēt galda spēles, izmantot trenažieri, masāžas krēslu, dušu un pat izmazgāt veļu.
Transporta trūkuma dēļ gan Bikstu pensionāri negrasās norobežoties no pasaules - lai arī biedrība funkcionē, balstoties uz biedra naudām, paši savāc naudiņu no necilās pensijas un retumis aizbrauc apskatīt Latvijas skaistākās vietas. Viņi draudzējas ar vēl deviņām pensionāru biedrībām. «Balles mums ir varenas. Ja jūs redzētu, kā pensionāri lec! Tajā brīdī neviens nav ne slims, ne vecs,» apgalvo Ingrīda Krama.
Atsaucība un potenciāls
Sabiedriskā labuma organizācijas statuss biedrībai gan piešķirts, taču, kā atzīst seniores, projektos iesaistīties traucējot tas, ka nav iespējas iegūt līdzfinansējumu. Pat saplīsuša printera salabošana esot problemātiska. «Smagi mums iet,» atzīst I. Krama. «Mēs neesam izšķērdīgi. Iekārtojušies esam, bet pietrūkst līdzekļu dzīvošanai,» uzsver Ilze Zeltiņa.
Seniores gan kautrīgi teic, ka daudz taustāma labuma pensionāri nevarot sniegt. Un tomēr. Talkās piedalās un ik gadu savus rokdarbus - neskaitāmus pārus zeķīšu, cepures, šalles, cimdiņus - ved uz Tērvetes bērnunamu. «Mums ir ļoti atsaucīgi seniori, mēs cenšamies. Un bērni mūs gaida, ļoti priecājas,» uzsver seniores.
Bikstu Pensionāru biedrībā darbojas Ivars Krauze, viņš ir lielisks apliecinājums, ka senioriem ir potenciāls. Arī viņa gleznas skatāmas izstādē biedrības telpās. Ivars uz Bikstiem pārcēlies no Rīgas, biedrībā uzņēmies fotogrāfa pienākumus, jo savulaik darbojies fotostudijā. «Pensijā aizgāju agri, man darbs skaitījās kaitīgs - ar sievu domājām, ko gan tur, Rīgā, sēdēsim,» stāsta Ivars.
Bet vēl Rīgā, tiklīdz aizgājis pensijā, nolēmis iemācīties gleznot. «Reiz - šķiet, 57. dzimšanas dienā - man uzdāvināja gleznu. Paskatījos, nodomāju - varbūt arī es varētu mēģināt gleznot. Zināšanu gan nebija nekādu, taču blakus dzīvesvietai atradās mākslas studija. Gāju tur mācīties. Tā pamazām sāku gleznot.»
Ivars uzskata - ar gadiem cilvēki ieraujas sevī, tāpēc jāiesaistās biedrībā, lai vecumdienās saglabātu aktivitāti. Ar dažiem eiro nepietiek
Taujāti, vai būtu gatavi iesaistīties piketos, Bikstu pensionāri stāsta - pērn septembrī esot piedalījušies pensionāru piketā Rīgā un, ja tiktu aicināti, brauktu arī turpmāk. Bikstos uzskata - joprojām nav atrisināti pensiju un veselības aprūpes jautājumi, un elektroenerģijas tirgus atvēršana senioru dzīves līmeni tikai pasliktinās. Turklāt nav bijis saprotams, kā izvēlēties sev izdevīgāko elektroenerģijas tarifu.
Ilze saka: «Latvenergo pat sazvanīt nevar! Līdz šim bija ērti - par elektroenerģiju norēķinājos internetbankā, bet ne katrs prot ar datoru apieties. Saka - lai pensionāri iet uz bibliotēku, tur datori pieejami. Bet bibliotekāriem ir savs darbs, viņi nevar savu darbalaiku ziedot pensionāriem. Lai gan arī mēs esam piedalījušies projektā Pieslēdzies, Latvija!, tie, kam mājās bērni, mazbērni, - tiem vieglāk.» Arī par gaidāmo pensiju indeksāciju īpašu prieku seniori nepauž: «Kas gan ir tie daži eiro? Pietiks, lai vienreiz uz Dobeli aizbrauktu.»