Tomēr gan interesanti, gan savā ziņā arī atvēsinoši ir vērot, kā šajā demokrātijas un autokrātisma saspēlē reaģē Maskava. Jā, tā laipni pieņem žurnālistu tiesību lobijus, kas gan jau ne mazumu pūļu ieguldījuši, radot diplomātisku spiedienu, lai šāda tikšanās notiktu, bet izmeklēšanu atjauno līdz nākamā gada februārim. Kāpēc tieši līdz februārim? Bet kāpēc ne? Jo runa jau nav par nošauto Poļitkovsku vai 18 citiem viņas kolēģiem, kas Krievijā ir nogalināti pēdējos 10 gados, visticamāk, «pārlieko» vārda brīvības un politikas caurskatāmības ideālu dēļ, bet gan par pieklājīgu atbildi globālās politikas saspēles partneriem. Bet tas, ka lietas vada pats augstais drošībnieks Aleksandrs Bastrikins, ir gan pagodinājums Ņujorkas censoņiem, gan atgādinājums par Putina varas vertikāli, kas tiek iedzīvināta ar Bastrikina vadīto jaunradīto Izmeklēšanas komiteju, dēvētu par krievu FIB.
Jā, bet…
Labi, ka Krievija atjaunojusi jau tālā plauktā ieliktu piecu žurnālistu slepkavību lietas, bet ne jau no laba prāta tas noticis. Faktiski ar Annas Poļitkovskas un citu aizdomīgi politizēto slepkavību celšanu gaismā savu ir panākusi Ņujorkā bāzētā Komiteja žurnālistu aizsardzībai. Un arī tas ir labi, jo sakrīt ar izkopjamu un veicināmu Rietumu praksi, ka draudzīgas attiecības un sadarbība nedrīkst notikt uz demokrātijas principu rēķina. Vašingtonai pārstartējot attiecības ar Maskavu, zem paklāja nekas paslaucīts netiek.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.