Prasību tiesā vīrietis iesniedza 2009. gada sākumā pēc vairāku mēnešu ilgas sarakstes ar KM, kura neesot spējusi paskaidrot, uz kādām likuma normām ir balstīts aizliegums ienest Dziesmu svētku koncertos profesionālu kameru. Atbildi viņš nav sadzirdējis arī otrdien tiesas sēdē.
Aizliegums tika noteikts, lai profesionāli fotogrāfi ar savu aprīkojumu netraucētu pārējiem koncertu apmeklētājiem baudīt to norisi, argumentē ministrija. Privātpersonām ar profesionālu fotoaprīkojumu iespēja iemūžināt koncertus neesot bijusi liegta - starp 187 fotogrāfiem un operatoriem, kas akreditējās svētkiem, bijuši arī amatieri un fotopulciņu dalībnieki, apgalvo ministrijas pārstāve Dace Vizule. Pārējie koncertu apmeklētāji un dalībnieki varējuši brīvi lietot maza formāta kameras. Par profesionālu aprīkojumu KM noteica fotoaparātus ar pievienojamām zibspuldzēm un maināmiem fotoobjektīviem, un šie kritēriji tikuši izstrādāti, balstoties uz vispārpieņemtu praksi.
Tomēr G. Vanaga ieskatā, KM pārsniedza savas pilnvaras, kas tai noteiktas Dziesmu un deju svētku likumā, kā arī rīkojās pretrunā ar KM nolikumu un valdības rīkojumu par Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un attīstības programmu 2008.-2013.gadam. KM turklāt nevarēja uzrādīt aizlieguma pilnu tekstu un sēdes protokolu, kurā tika noteikts, ka ar profesionālām kamerām fotografēt nedrīkst.
«Šis nav īstais brīdis jaukt iekšā cilvēktiesības, tas izklausās pēc pārspīlējuma,» tā fotogrāfa atsauci uz cilvēktiesību pārkāpumu vērtē eksperte Ilze Brands-Kehre. Viņasprāt, uzskats par pārkāptajām cilvēktiesībām «skan šaubīgi, jo netika taču aizliegts fotografēt vispār». Fotogrāfa izredzes uzvarēt tiesā viņa neprognozēja.
Popmūzikas koncertos par profesionālu tehniku parasti tiek uzskatīti fotoaparāti ar maināmiem objektīviem, stāsta koncertaģentūras Positivus pārstāve Līga Andžāne. Neakreditētām personām šādu ekipējumu ienest koncertu norises vietās ir liegts. Tas tiekot darīts, lai fotogrāfijas netiktu izmantotas peļņas gūšanai bez mākslinieku atļaujas.