Roberts Zīle
Izmantojot tikai Connecting Europe Facility (CEF) naudu un nepieslēdzot tam Kohēzijas fonda līdzekļus, Rail Baltica iespējams finansēt līdz 40% apmērā. Pārējā summa gultos uz Latvijas pleciem, kas būtu gandrīz nepaceļama nasta (ap 1,2 miljardiem eiro). Taču, pat pēc piesardzīgas prognozes, gan CEF, gan Kohēzijas fonda līdzekļu novirzīšana šim projektam nozīmē, ka 65% no šīs summas varētu veidot ES nauda. Latvijas daļa tādā gadījumā samazinātos līdz nedaudz virs 500 miljoniem eiro, kas jāiegulda no 2014. līdz 2020. gadam. Tas ir reāli. Nevar teikt, ka Kohēzijas fonda naudas izmantošana Rail Baltica projektam samazina to summu, ko Latvija no Kohēzijas fonda varētu izmantot citiem transporta projektiem. ES transporta komisārs Sīms Kallass man atzina, ka, visticamāk, 10 miljardi eiro, kas no Kohēzijas fonda tiks novirzīti kā papildu finansējums CEF projektiem, nenāks no dalībvalstīm iezīmētajām Kohēzijas fonda aploksnēm.
Ir saprotams, ka atsevišķas biznesa interešu grupas labprātāk izmantotu ES naudu austrumu-rietumu virziena attīstīšanai. Uzskatu, ka valdībai ir jāpieņem politiska izšķiršanās par labu Rail Baltica, jo tas ir visu Latvijas iedzīvotāju un biznesa interesēs.