Jāpiebilst, ka minētās programmas apsaimnieko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, taču saistībā ar tām iezīmējas vairākas problēmas, kas saistītas gan ar ES atbalsta intensitāti, gan citiem projektu apguves kritērijiem. Piemēram, nav zināms, vai dalīto atkritumu vākšanas programmā varēs pieteikties arī privātie uzņēmēji.
Nesaimnieciska rīcība
Uzņēmējiem lielus papildu izdevumus radīs samērā zemā atbalsta intensitāte - ES līdzfinansējums paredzēts tikai 35% apmērā no kopējām projekta izmaksām. Tas nozīmē, ka būtiski palielināsies pašu uzņēmēju ieguldījumi. Turklāt, tā kā programmas vēl nav atvērtas un labākajā gadījumā tas notiks tikai šā gada nogalē, faktiskais darbs, lai projektus īstenotu, varēs sākties tikai 2017. gadā. Grūtības rada arī tas, ka - kamēr nav zināmi projektu apguves kritēriji, uzņēmumiem ir grūti plānot konkrētas investīcijas. Turklāt, kā uzsver aptaujātie uzņēmumi, divi gadi jau nogulēti jeb, citiem vārdiem sakot, - nodzīvoti bez būtiskām investīcijām nozarē.
Vēl viena problēma saistīta ar to, ka dalīto atkritumu vākšanas programmā līdz šim varēja piedalīties tikai pašvaldību uzņēmumi, privātajiem tas bija liegts. Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs to uzskata par negodīgu konkurenci un norāda, ka pašvaldībām vispār nevajadzētu nodarboties ar uzņēmējdarbību jomās, kurās veiksmīgi darbojas privātais sektors. Pats sliktākais ir tas, ka vēl pašlaik nav zināms, kādi precīzi nosacījumi būs šajā plānošanas periodā. Līdz ar to uzņēmumiem, kas nepieder pašvaldībām, ir grūti plānot savas investīcijas.
M. Simanovičs programmu aizkavēšanos dēvē par klaji nesaimniecisku rīcību. «Mums jau ir sagatavots projekts, kuram ir visas nepieciešamās atļaujas, atkritumu šķirošanas un pārstrādes rūpnīcas būvēšanai Salaspilī ar kopējo finansējumu desmit miljonu eiro, no kuriem 65% būtu mūsu pašu finansējums. Taču ES naudas aizkavēšanās dēļ mēs projektu vēl pat neesam sākuši īstenot. Neviena nozare un uzņēmums nav priecīgi divus gadus dzīvot bez investīcijām, kā tas ir mūsu gadījumā. Mērķi, kas Latvijai jāsasniedz atkritumu pārstrādes jomā saistībā ar vides prasībām, ir izvirzīti augsti, un līdz plānošanas perioda beigām - 2020. gadam - nemaz nav atlicis tik daudz laika, ja runā par vērienīgu projektu īstenošanu, bet uzņēmums uz ES fondu projektiem vēl pat nevar pieteikties, nemaz nerunājot par projektu īstenošanu. Par izveidojušos situāciju būtu ļoti jāpiedomā jaunajai valdībai,» uzsver M. Simanovičs.
Zems līdzfinansējums
Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Armands Nikolajevs stāsta, ka uzņēmumiem ES finansējums ir ļoti svarīgs, jo palīdz nodrošināt ES direktīvas, kas attiecas uz atkritumu apsaimniekošanu (to vidū, piemēram, dalītā atkritumu vākšana jeb atkritumu šķirošana), prasības. «Pašlaik situācija ir tāda, ka maksa, kuru maksā iedzīvotāji par atkritumu izvešanu, nav pietiekama, lai nosegtu visu ES direktīvā paredzēto nepieciešamo prasību, piemēram, šķirošanas laukumu izbūvi, izpildi. Tāpēc uzņēmumi ir ļoti ieinteresēti ES fondu naudas apguvē. Taču šajā plānošanas periodā ir viens liels «bet». ES līdzfinansējums atšķirībā no iepriekšējā perioda 50% šajā ir tikai 35%. Tas nozīmē, ka ievērojami palielināsies pašu uzņēmēju finansējums. Tāpēc man ir bažas, vai pietiekami daudz uzņēmumu pieteiksies šiem projektiem. Tomēr labā ziņa ir tā, ka šajā periodā dalīto atkritumu vākšanas programmas ietvaros uzņēmumiem par ES naudu būs iespējams iegādāties arī konteinerus, iepriekšējā periodā tas nebija iespējams,» stāsta A. Nikolajevs.
Dienas aptaujātie atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi gan pauž savu gatavību pieteikties projektu apguvei, jo arī 35% ES līdzfinansējuma ir vairāk nekā nekas. Tajā pašā laikā uzņēmēji norāda, ka ar nosacīti nelielo atbalstu saistītas papildu izmaksas uzņēmumiem, tāpēc varētu netikt īstenots viss iecerētais. Vienīgais no aptaujātiem uzņēmumiem, kurš atzīst 35% līdzfinansējumu par pareizu, ir Eco Baltia. M. Simanovičs uzsver, ka ES līdzfinansējumam nevajag būt pārāk lielam, jo īstenotajam projektam ir jābūt dzīvotspējīgam arī pēc ES finansējuma beigšanās. Viņš arī ir pārliecināts, ka - ja atbalsts ir pārāk liels, reizēm uzņēmumi īsteno projektus, nedomāt par to dzīvotspēju ilgtermiņā. «Mūsuprāt, labāk mazāks atbalsts, bet straujāka atbildīgo iestāžu rīcība, lai finansējumu varētu saņemt un sākt strādāt pie projektu īstenošanas,» norāda M. Simanovičs.
Savukārt uzņēmuma Ragn Sells, kurš ir ievērojami mazāks par Eco Baltia, finanšu direktors Arturs Šipko teic, ka mazākiem uzņēmumiem zemais ES līdzfinansējums nozīmē to, ka īstenotie projekti būs mazāk vērienīgi, par mazākām summām.
Daudz nezināmo
Uzņēmuma Ludzas apsaimniekotājs atbildīgais par atkritumu savākšanu Māris Trukšāns stāsta, ka vēlētos pieteikties projektiem programmā par dalīto atkritumu vākšanu, taču atzīst, ka tikai 35% ES līdzfinansējums esot ļoti zems. «Mēs vēlētos iegādāties atkritumu konteinerus, pašlaik mums ir 24, vajadzētu vēl 15 konteineru. Vēlamies izbūvēt vēl papildu atkritumu šķirošanas laukumus. Programmā par atkritumu pārstrādi gan pieteikties negrasāmies, jo to mēs veiksim par saviem līdzekļiem. Izmantot tikai pašu finanšu resursus mums ir izdevīgāk, ņemot vērā ar ES projektu apguvi saistīto lielo birokrātisko slogu, kā arī zemo atbalsta intensitāti,» uzņēmuma plānus raksturo M. Trukšāns.
Savukārt Viduskurzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijas izpilddirektors Ģirts Tiļļa stāsta, ka viņiem vislielākā interese būtu tieši par atkritumu pārstrādes programmu. Iespējams, varētu būt runa pat par ražotnes atvēršanu. Sīkāk gan ieceres Ģ. Tiļļa neraksturo, jo vēl nav zināmi projektu apguves kritēriji, kas tiešā veidā iespaidos uzņēmuma plānus. Dalīto atkritumu vākšanas projektos uzņēmums nav ieinteresēts, «jo mēs visu nepieciešamo jau esam izdarījuši iepriekšējā plānošanas periodā, piemēram, ir izbūvēti visi nepieciešamie šķirošanas laukumi. Arī konteineru ir pietiekami, lai gan tie iegādāti par uzņēmuma līdzekļiem», stāsta Ģ. Tiļļa. Uzņēmuma Liepājas RAS pārstāvis Māris Grīnfelds teic, ka ir interese par dalīto atkritumu vākšanas projektiem, taču atturas no sīkākiem komentāriem, jo programmu atvēršanas aizkavēšanas dēļ vēl ir pārāk daudz nezināmo. Arī A. Šipko bilst, ka uzņēmuma plāniem iegriež tas, ka vēl nav zināmi projektu īstenošanas kritēriji, bet teorētiski esot interese par bīstamo atkritumu pārstrādi.