Šo problēmu risina dabiskā un videi draudzīgā veidā - izliekot putnu būrus, lai piesaistītu dobumperētāju putnus, kas apkaros kaitēkļus, ja tādi parādīsies. Kā novēroja Dabas Diena, konkrētajā biotopā - priežu audzē - izvietotajos būros mīt lielākoties melnie mušķērāji un zīlītes. Ja būru skrejas būtu lielākas, iespējams, tajos ligzdotu arī erickiņi vai vēl kāda cita suga. Par iemītnieku izcelsmi liecina ligzdiņu veidi, ko putni izveidojuši būrīšos, kurus LVM darbinieki reizi sezonā dodas iztīrīt. Rudens beigas un ziemas sākums ir īstais brīdis šim darbam.
Kurš pirmais, tas arī ligzdo
Melnie mušķērāji (Myiarchus crinitus) ir tālie migranti, kas pārziemo Āfrikā. Savukārt lielo zīlīšu sugas (Parus major) pieaugušie putni ir lielākoties nometnieki. Purva zīlīte un cekulzīlīte ir izteikti nometnieki, mūža laikā mērotie attālumi ir tikai daži simti metru. Citas zīlīšu sugas ir klejotājas, it sevišķi jaunie putni. No meža zīlītes ziemā dodas uz apdzīvotām vietām, kur vieglāk pieejama barība. Februārī, lielās zīlītes pat jau janvārī - ja gaidāms agrs un silts pavasaris, sāk intensīvi dziedāt. Tēviņi savlaicīgi mēģina ieņemt teritorijas ar ligzdošanai piemērotām vietām un izvēlētajos būrīšos vai dobumos sāk veidot ligzdas. Kurš pirmais ieradīsies, tam būs iespēja ligzdot konkrētajā vietā, un par to, ka tā aizņemta, putniņš paziņo ar skaļu dziesmu. Dažu sugu zīlītes pašas izkaļ dobumus, bet lielākā daļa izmanto jau gatavos - putnu būrus, kādu dabiski veidojušos vai dzeņa kaltu dobumu, tāpēc konkurence ir liela. Mātīte atlido drusku vēlāk un izpēta dobumu vai būrīti, vai ir gana labs, un pozitīva vērtējuma gadījumā turpina taisīt ligzdu. Zīlītes olas izdēj marta beigās, aprīļa sākumā, un aprīļa otrajā pusē mazuļi jau ir izšķīlušies. Savukārt mušķērājs tikai tad ierodas no ārzemēm, un tā bērni izšķiļas ap Jāņiem.
Sakopšana - cilvēka ziņā
A. Kalvāns stāsta, ka putnu būri ir jātīra, citādi tie gadu gaitā būs pilni ar ligzdu materiālu un putniem vairs nebūs vietas. Ik ligzdošanas reizi putni būvē jaunu ligzdu neatkarīgi no tā, vai būrītī ir vai nav iepriekš bijusi kāda ligzda. «Līdz augšai pilns būrītis samazina ligzdošanas sekmes. Caunai un citiem plēsējiem viegli izķeksēt mazuļus caur skreju. Turklāt vecajās ligzdās var savairoties parazīti, blusas u. c. Arī ligzdojot dobumos, putni rīkojas līdzīgi - kad tas pilns, meklē jaunu vietu,» skaidro eksperts. Putnu būrīšus visieteicamāk tīrīt no oktobra beigām līdz brīdim, kad iestājas sals. Lielajai zīlītei vienas sezonas laikā var būt divi perējumi, no otrā mazuļi kļūst patstāvīgi aptuveni septembrī, tāpēc pie tīrīšanas nevajadzētu ķerties ātrāk kā rudens otrajā pusē. Ziemā būrītī esošās ligzdu atliekas būs sasalušas un grūti dabūjamas ārā. Tīrīšana jāpaveic, vēlākais, līdz martam. Pie viena ieteicams pārbaudīt būrīša tehnisko kvalitāti - vai kaut kur nav izveidojušās spraugas, pa kurām satek ūdens un traucē ligzdošanu u. tml. Dzeņi būrīšos ligzdo reti, taču Kalvāns novērojis, ka tie bieži sabojā putnu būrus, paplašinot to skrejas. Dzeņus mēdz ieinteresēt kukaiņi, kas rāpo pa būra koksni, un tie izkaļ būrī pa kādam caurumam, piemēram, sānos. Būris kļūst nedrošs un ligzdošanai nederīgs, tas jālabo.