Sabiedrībai kritiskās situācijās visi skati veras mediju virzienā. Visi gaida, ko teiks A, kā atbildēs B, kā to komentēs C... Rezultātā ikvienam pilsonim būs vieglāk izprast problēmu un pieņemt pareizāko lēmumu. Tas ir svarīgi gan katra indivīda, gan valsts drošībai un attīstībai. Informācija vai tās trūkums lielā mērā nosaka indivīda rīcību, darbības motivāciju. Ceturtās varas tituls plašsaziņas līdzekļiem ir pamatots. Gadu gaitā avīzēm palīgā nāca radio, televīzija, tagad arī internets.
Pie mums - tabu
Nav vairs tie laiki, kad Pravda vai Cīņa pateica, kā pareizāk dzīvot, kad pat laikrakstam Sports bija 80†000 un vēl lielāka tirāža. Tagad arī Dienas 50†000 eksemplāru (bet bija jau arī krietni vairāk!) liekas tāla vēsture. Katrs eksemplārs ir arī santīmi redakcijas kasē un lielāka šķēle no reklāmdevēju maciņa, bet finansiālā stabilitāte nodrošina mediju neatkarību. Ekonomiskie procesi pēdējās piecgades laikā šai neatkarībai devuši teju priekšpēdējo triecienu. Turklāt reizēm mūsu mediji nevar paņemt arī to, kas zemē mētājas, kas daudzās valstīs ir norma, bet pie mums tabu. Kaut vai līdzekļus, ko varētu iegūt no sporta totalizatoru reklāmas. Latvijas Azartspēļu likums aizliedz reklāmu ārpus to norises vietas.
Šobrīd azartspēļu spektrs ir ļoti plašs - no «vienrocīgā laupītāja», momentloterijas vai kazino ruletes, kur ir gandrīz tikai veiksmes faktors, līdz pokeram, kur vajadzīga pieredze un meistarība, un sporta totalizatoriem, kur līdz ar veiksmi nepieciešamas nopietnas zināšanas. Taču visi varianti ir salikti vienā katlā, un pret visiem ir vienāda attieksme. Nedrīkst reklamēt, jo azartspēles veicina atkarību!
Tomēr tagad, kad internets ir pavēris pasauli, iesaistīšanās sporta totalizatoros vairs nav šķērslis ne Rīgā, ne Staicelē dzīvojošajam. Ārzemju laikrakstu un portālu mājaslapas ņirb no «Ladbrokes», «bet win», «bwin» vilinājumiem. Uzklikšķini, piereģistrējies, uzliec likmi, ieskaiti naudu un gaidi lielo laimestu.
Pa retam, īpašu lielu sporta notikumu, piemēram, pasaules un Eiropas čempionāts futbolā, olimpiskās spēles, laikā totalizatoru reklāmas iespraucas arī kādā Latvijas portālā, radio un pat TV. Reizēm parādās uz sporta komandas formas tērpa. Azartspēļu uzraudzības komisija uzsver, ka ir iesākti pāris procesu, bet tiesas pie mums strādā lēnām un tad tikai noplāta rokas, kas viņiem par īsām... Visam izsekot viņi nespējot, tomēr likums esot nevainojams. Tas nekas, ka jau vairākus gadus to iemanījušies apiet ar līkumu. Tādējādi Latvijas kasei ar līkumu aiziet arī neiekasētie nodokļi, bet Latvijas medijiem -potenciāli ieņēmumi.
Dzidrināt ūdeni
Nav jau runa par pilnīgu azartspēļu reklāmas aizlieguma atcelšanu. Tikai par dažiem loģiskiem soļiem, kas legalizētu status quo. Jo vairums, kas grib iesaistīties sporta totalizatoros, to jau dara. Reklāma viņus sasniegusi pa daudziem citiem kanāliem, arī ar dažu latvisku, bet citās valstīs reģistrētu mediju starpniecību. Un ko darīt Latvijas Televīzijai, ja tā sadomās rādīt ar Madrides Real līdzdalību? Viņi reklamē «bwin»? Vai Latvijas Basketbola savienībai, kas organizē spēli ar Lietuvu, bet viņiem uz krekliem arī nevēlamā totalizatoru reklāma. Palūgt, lai uzvelk citus?
Protams, ir arī cits solis - mēģināt ierobežot (bloķēt) iespēju no Latvijas teritorijas piedalīties citās valstīs reģistrētu azartspēļu kantoru totalizatoros. Tikai diez vai izdevumi šīs sistēmas ieviešanai un regulārai kontrolei atsvērs ienākumus. Arī tautas internetizācijas līmenis jau ir tik augsts, ka ātri vien var parādīties apkārtceļi, kā spēlētājam nokļūt līdz kārotajam mērķim.
Sistēmas sakārtošana dotu iespēju valstij un arī medijiem gūt ienākumus, bet visam biznesam darboties mierīgākā gaisotnē. Jo šobrīd teju katrs mēģinājums nokļūt līdz spēlētājam saistās ar risku tikt notvertam likuma pārkāpumā. Tomēr dažiem izdodas palikt «nemanītiem» un pat diezgan ilgi. Kāda sporta spēļu komanda ar šādu reklāmu nospēlēja visu sezonu. Vai tikai tāpēc, ka tai ietekmīgs prezidents? Kāpēc tas tā, tas jau ir citu iestāžu kompetencē. Izveidojusies situācija mudina, ka vēl kāds var mēģināt pārkāpt likumu - ja nu mani arī nepamana... Un tur jau viens solis līdz nevienlīdzīgai konkurencei, kas nav valsts interesēs.
Līdzīgā plauktā ar sporta totalizatoriem var likt arī dažāda veida pokera turnīrus, kuru reklāma robežojas uz aizliegtā un atļautā robežas. Ir azartspēle? Var rosināt atkarību? Laikam jau gan vienā, gan otrā gadījumā atbilde būs apstiprinoša. Taču tad tikpat labi to var attiecināt arī uz tenisu... Varbūt tāpēc pokera turnīri tik brīvi pie mums atnāk arī ar televīzijas starpniecību?
Ja reiz likumu var apiet ar līkumu, tad var būt vairāki secinājumi: 1) likums ir nepilnīgs; 2) tas darbojas kāda vai kādas grupas interesēs un tāpēc visiem spēkiem saglabājams...
Būtu naivi cerēt, ka ar viena aizlieguma atcelšanu Latvijas mediju telpā sāksies pārticības un zelta laiki. Šajā vidē ir kaites, kas mantotas no PSRS laikiem, un atrisinājums ir klusa aiziešana. Bet ir arī samērā nesenas, neatkarības laikā iegūtas slimības. Kā daži smej: «Mēs iznāksim tik ilgi, kamēr turpināsies tiesas procesi!» No azartspēļu uzraugu viedokļa var, protams, pagaidīt, kamēr izdziest pēdējais medijs un tad problēma zudīs pati no sevis. Taču tad galvenais zaudētājs izrādīsies Latvijas sabiedrība, kam būs liegta pieeja vispusīgai un objektīvai informācijai. Šāda sabiedrība ir vieglāk manipulējama. Vai tāds ir mērķis?
P.S. Azartspēļu reklāmas aizlieguma atcelšana nāktu par labu arī Latvijas sportam, uz kā rēķina dzīvo totalizatoru bizness. Varbūt tieši tas padarītu sportu tīrāku. Komandām nevajadzētu meklēt apšaubāmus izdzīvošanas ceļus.