Kristaps Janičenoks uzbrucējs
Viņiem daudz sakrita. Jau ar pirmajiem uzbrukumiem Nenads Krstičs iemeta vairākus metienus ar sodiem. Bija grūti. It kā zinājām, ka viņi uzbrukumā izdarīs lielu spiedienu uz groza apakšu, taču netikām galā. Bieži vien viņiem arī paveicās, iekrita tādi metieni... Labi ir tas, ka mēs pēc tam atsitāmies, un beigās mums pat bija labas iespējas.
Kāds bija plāns, lai tiktu galā ar Krstiču?
Centāmies iet un segt viņu divatā, taču viņš ļoti smuki atmeta bumbu partneriem. Viņš jau arī nav vakarējais. Bija tam gatavs. Galu galā - Krstičs ir ļoti labs spēlētājs.
Pats pēc tam, kad saņēmi sitienu pa plecu, pirmajā puslaikā pie punktiem netiki. Vai tas traucēja?
Jā. Plecs vēl tagad pamatīgi sāp. Biščiņ tāds sasists esmu. Jāsāk pierast. Nav tā, ka tas pirmajā puslaikā traucēja trāpīt. Es vienkārši nevarēju mest pa grozu.
Kas bija tie ieroči, ar kuriem izlīdzinājāt spēli?
Ar cīņassparu. Mēs jau neesam īpaši vājāki par viņiem. To uzreiz varu pateikt.
Vai ģērbtuvē valdošajā atmosfērā bija jūtams trakais pēdējo sekunžu serbu metiens?
Nē.
Otrajā puslaikā vairākkārt tikāt metiena attālumā. Kas pietrūka, lai panāktu lūzumu?
Pat nezinu. Pietrūka aukstasinība, domāšana. Bija daudz nianšu. Svarīgos brīžos daudz kļūdījāmies.
Bet izšķirošā spēle jau vēl ir priekšā!
Diemžēl, bet jā.