Latvijā ir bijuši visādi Saeimas deputāti - viens šortos, viens, kurš tribīnē uzturējās biežāk nekā savā sēdvietā, arī tāds, kurš īsti nesaprata, par ko ir bazars, bet nu Latvijai beidzot ir viens riktīgs Superdeputāts. Lūk! Jānis. Jānis Klaužs.
«Jānis atbrauc no Latgales ar skaidru viedokli un pasaka pārējiem deputātiem, ko cilvēki domā par Saeimu un valdību.» Tik leģendāri viņa veikumu Saeimā raksturo viņa kolēģis no ZZS frakcijas Raimonds Vējonis. Bravo! Kā mums ir paveicies, ka, Klaužam pašam īsti negribot, kāds tomēr padomāja par Latvijas nākotni un ielika viņu vēlēšanu listē. Un cik cēla pretimnākšana tagad ir no Klauža puses, ka reizi pa reizei viņš tomēr nobrauc līdz Rīgai un ienāk Saeimā. Vai maz nieka 1900 latu ik mēnesi no Saeimas kases spēj algot viņa vēlību? Un vai maz ir korekti jautāt, ko viņš Saeimā dara. Viņš taču ir Klaužs.
Tikai nezin, kā gan viņam pašam patiktu, ja šādā stilā kāds strādātu viņa savulaik pārstāvētajā Līvānu domē vai, piemēram, viņam piederošajā privātfirmā Līvānu mājas logi un durvis. Atļaušos minēt, ka šāds cilvēks tiktu atlaists uz līdzenas vietas.
Saeimas deputātus vismaz pa vienam atlaist nevar, tāpēc godavīra cienīgi šajā situācijā būtu pašam Klaužam pacelt cepuri un aiziet. Neņirgāties un neapkaunot parlamentārās demokrātijas pamatbalstu. Ja Saeimas deputāts dzīvo ar domu, ka Saeima ir valdība piedēklis, tad šāds deputāts ir viennozīmīgs piedēklis pašai Saeimai.