Šo vēlēšanu iznākums lielā mērā var noteikt, kādas turpmāk būs Ukrainas attiecības ar rietumvalstīm. V. Janukovičam, kuram tiek pārmesti mēģinājumi koncentrēt varu un ierobežot demokrātiju, būs iespēja pierādīt, ka Ukrainā var notikt godīga politiskā sacensība. Opozīcijas partijas ir solījušas plašus protestus, ja būs pazīmes par vēlēšanu rezultātu viltošanu.
Stabilitātes garants
No 450 Augstākās radas deputātiem 225 tiks izraudzīti proporcionālā balsojumā, izvēloties kandidātus no partiju sarakstiem, bet vēl 225 jaunie parlamentārieši tiks izraudzīti vienmandāta vēlēšanu apgabalos.
Pēdējās aptaujas liecina, ka vēlēšanās uzvarēs prokrieviskā RP, par kuru varētu nobalsot ap 30% vēlētāju, no kuriem vairākums dzīvo pārsvarā krieviski runājošajos Ukrainas austrumos un dienvidos. Kā vairākums partiju RP priekšvēlēšanu kampaņā ir solījusi nodrošināt straujāku ekonomisko izaugsmi, augstākas algas un pensijas.
Vadošais politiskais spēks sola stabilitāti un dzīvi pārpilnībā, jo īpaši uzsverot, ka valdība pirmo jau ir sasniegusi, novērojis The Economist. Būtībā visa RP priekšvēlēšanu kampaņa ir balstīta uz vārdu «stabilitāte» - tā esot valdījusi kopš V. Janukoviča nākšanas pie varas. Tam tiek pretstatīts vārds «haoss», kas simbolizējot laiku, kad pie varas atradās J. Timošenko.
Partija arī apgalvo, ka vēlas «sabalansētas» attiecības ar Krieviju un Rietumiem, nenosakot kādu par prioritāro partneri. Tajā pašā laikā V. Janukovičs vēlēšanu nedēļā apmeklēja Maskavu un tikās ar kaimiņvalsts prezidentu Vladimiru Putinu. Analītiķi uzskata, ka Kijevai var nākties tuvināties Krievijai, jo Eiropas ekonomisko problēmu un J. Timošenko notiesāšanas dēļ Ukrainas iespējas integrēties Rietumu ekonomikā pašlaik esot ļoti niecīgas, raksta izdevums The Christian Science Monitor.
Opozīcijas nevienprātība
Rietumos par politisko mocekli uzskatītās J. Timošenko partija Tēvzeme, ko veido vairāki politiskie spēki, šīs parlamenta vēlēšanas ir nodēvējusi par cīņu starp labo (opozīcija) un ļauno (RP). Partija, kas sevi uzskata par prorietumniecisku, ir solījusi apturēt valdošās partijas centienus nostiprināt krievu valodas statusu Ukrainā un ierosināt procedūru par V. Janukoviča atlaišanu.
Profesionālā boksa pasaules čempiona V. Kļičko pirms diviem gadiem dibinātā partija UDAR sola veikt demokrātiskas reformas, sākt nežēlīgu cīņu pret plaši izplatīto korupciju, kuras veicināšanā tiek vainota RP, un tuvināties Eiropas Savienībai (ES). «Mēs vēlamies dzīvot normālā, demokrātiskā valstī, kur darbojas likuma vara,» apgalvo 41 gadu vecais V. Kļičko. Viņaprāt, V. Janukoviča galvenie politiskie mērķi ir «oligarhu biznesa interešu bīdīšana un tiesu varas izmantošana, lai apklusinātu politiskos oponentus, aizliegtu pilsoņiem rīkot protestus un izskaustu valdības kritiku medijos».
Sociologi prognozē, ka abas lielākās opozīcijas partijas vēlēšanās iegūs aptuveni vienādu balsu daudzumu - 15%. Tām par labu nav nākusi nespēja vienoties par to, vai atsevišķos vienmandāta vēlēšanu apgabalos virzīt kopīgu kandidātu. Tas šajos apgabalos dod priekšrocību RP, kura tur ir izvirzījusi spēcīgus kandidātus no savām rindām un neatkarīgos politiķus, kuri ievēlēšanas gadījumā parlamentā pieslietos V. Janukoviča politiskajam spēkam.
Tiek prognozēts, ka piecu procentu barjeru, kas nepieciešama iekļūšanai parlamentā, pārvarēs Komunistiskā partija un nacionālistu partija Brīvība. Ļoti iespējams, šo mērķi varētu sasniegt arī sociāldemokrātiskā partija Ukraina, uz priekšu!, kuras viens no līderiem ir šogad karjeru beigušais futbola leģenda Andrijs Ševčenko.
Demokrātijas pārbaude
Brisele ir paziņojusi, ka svētdien notiekošās vēlēšanas var būt pagrieziena punkts Ukrainas attiecībās ar ES. «Ja balsojums būs brīvs un godīgs, tad būs vieglāk padziļināt ES un Ukrainas divpusējās attiecības,» šonedēļ paziņoja Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs. Savukārt ES ārpolitikas vadītāja Ketrina Eštone un ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone kopīgā publikācijā laikrakstā The New York Times aicinājušas V. Janukoviču garantēt visu partiju un kandidātu vienlīdzību un viņu brīvu pieeju medijiem.
Ukrainas prezidents ir sacījis, ka vēlēšanas tiks sarīkotas atbilstoši starptautiskajiem standartiem, un raksturojis tās kā Ukrainas demokrātijas «brieduma pārbaudi», vēsta BBC. Vienlaikus opozīcija ziņo par varas vēršanos pret neatkarīgajiem medijiem, opozīcijas aktīvistu iebiedēšanu un administratīvo līdzekļu izlietošanu RP kampaņas vajadzībām.