Nesen Krievijas tiesa Mihailam Hodorkovskim par diviem mēnešiem saīsināja cietumsodu, kas ir zināma veida ņirgāšanās, ņemot vērā 11 gadu cietumsodu, kas cilvēkam ir piespriests. Līdzīga ņirgāšanās ir Latvijas valdības nodokļu samazināšana par vienu vai diviem procentiem, atbildot uz sabiedrības saucieniem pēc nodokļu samazinājuma. Tomēr pēdējās Finanšu ministrijas iniciatīvas liecina, ka nodokļa likme īstenībā tiks pat palielināta, salīdzinot ar to, ko paredz jau spēkā esošais likums.
Piedāvāto neapliekamā minimuma palielinājumu, kas arī ir tikai viens no Finanšu ministrijas piedāvātajiem variantiem, izjutīs vienīgi cilvēki, kas bez minimālās algas nesaņem neko. Acīmredzot tā ir Vienotības jaunā mērķauditorija, kurai valdības piedāvājums top. Patiesībā tā ir nabadzīgā vēlētāja balsu pirkšna un vairāk nekas, vidējam cilvēkam parādot pigu, bet labi atalgotam speciālistam vēl atņemot nost.
Jo kas ir reāls nodokļu samazinājums? Arī tāds piemērs Latvijā ir. Ja iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) ir 24%, uzņēmuma ienākuma nodoklis ir 15%, bet mikrouzņēmuma nodoklis ir 9%, tad tā ir jūtama atšķirība, kaut kas reāls. Taču nevienu humanoīdu rases pārstāvi nemotivēs rīkoties savādāk nodokļa samazinājums no 24% uz 23%.
Patlaban spēkā esošais likums paredzēja IIN likmes samazinājumu līdz 20% 2015. gadā. Bet izskatās, pat no tā valdība atsakās, Finanšu ministrijai piedāvājot tā saucamos scenārijus darbaspēka nodokļa samazināšanai, kuros visos IIN 2015. gadā paliek 23%. Respektīvi, šis nodoklis nevis tiek samazināts, bet palielināts, salīdzinot ar to, ko paredz pašreizējais likums.
Ja pašreizējais likums paredz 2015. gadā 20%IIN likmi, bet Finanšu ministrija piedāvā to palielināt uz 23% un arī 2016. gadā atstāt 22%, tad varbūt pareizāk būtu saukt savus priekšlikumus par scenāriju nodokļu palielināšanai? Jā, protams, viens no FM scenārijiem paredz diferencēt neapliekamo minimumu no 45 līdz 98 latiem, kas ir kāds desmitnieks vairāk tiem, kam algas ir mazas. Protams, ir paredzēts samazināt darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi. Gan atkal par 1% - no 11% līdz 10%.
Un to mūsu politiķi pēdējos gados ir iemācījušies. Arī 1% nodokļa izmaiņa ļauj runāt par «nodokļu samazinājumu». Taču to ļauj arī 0,1% vai 0,01% samazinājums - radio, TV, virsrakstos, visur skanēs burvju vārdiņi «nodokļu samazinājums», kas glāstīs klausītāja ausi un valdībai ļaus izrādīt «darbus».
Kopsavilkums ir tāds, ka būtiskas nodokļu izmaiņas šī valdība neplāno, konsolidācijas budžeta politiku nemainīs, sociālo slodzi noņems iedzīvotāju emigrācija, bet sabiedrība un bizness turpinās dalīties divās daļās - nodokļu maksātājos un nemaksātājos, kur priekšroka, iespējams, ir pēdējiem.