Pēteris Strautiņš
Vislielākais risks piedzīvot eksporta kritumu ir Latvijas uzņēmumiem, kuri eksportē nevis gatavu produkciju, bet sastāvdaļas produkcijas ražošanai ārvalstīs. Pastāv iespēja, ka ārējos tirgos mazināsies pieprasījums pēc dažādām mašīnbūves procesā nepieciešamām detaļām, jo mūsu valsts uzņēmumu sadarbības partneri Eiropas Savienībā iepirks tikai minimāli nepieciešamo produkcijas daudzumu, bet neveidos uzkrājumus. Situācijas pasliktināšanos šajā nozarē jau izjūt Ungārija un Čehija, kā arī Igaunija.
Mārtiņš Kazāks
Swedbank galvenais ekonomists
Ja mazināsies iedzīvotāju maksātspēja valstīs, uz kurām Latvijas uzņēmumi eksportē produkciju, tad ātrāk vai vēlāk cietīs visas ārējos tirgos izgājušās nozares, nevis tikai viena divas. Situāciju ietekmēs tas, cik veiksmīgi katrs konkrētais uzņēmums spēs saglabāt savu konkurētspēju. Līdz šim Latvijas uzņēmumi spējuši noturēt labus izaugsmes tempus un pārspēt konkurentus daudzos tirgos, piemēram, Skandināvijā un Polijā. Vērtējot tādu konkurētspējas kritēriju kā darbaspēka izmaksas, redzam, ka uzņēmumi algas palielina, bet pieaugums nav straujš, kopumā arī izmaksas ražotāji kāpina piesardzīgi.
Kristaps Klauss
Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors
Dienvideiropas ekonomiskās krīzes radīto nervozitāti jūt arī Centrāleiropas valstīs, tur veido lielākas noliktavas, pasūtījumus veic mazākā apjomā, bet biežāk. Bet, ja Latvijas uzņēmumi būs konkurētspējīgi, ja piedāvājums būs labāks nekā citu valstu ražotājiem, tad šajā situācijā mēs pat varam palielināt eksporta apjomus. Svarīgākais ir piedāvāt preces, kas precīzi atbilst tirgus pieprasījumam. Tieši precīza atbilstība pircēju vajadzībām ir galvenais konkurētspējas nodrošinājums.