Taču trīspusējā partiju tikšanās radīja iespaidu, ka jaunās valdības veidotājai, kurai iepriekš sabiedrotie deleģēja lielas pilnvaras, tagad nedod iespēju tās pilnvērtīgi izmantot. Koalīcijas partneri negrib piekrist arī L. Straujumas piedāvātajam atbildības jomu sadalījumam.
Pēc sarunām trešdien nekas vairs neliecināja, ka L. Straujumai tajās ir galvenā loma, jo bija iespaids, ka iniciatīvu ir pārņēmusi Vienotības līdere Solvita Āboltiņa, par kuras iespējām iegūt Saeimas deputātes mandātu pagaidām vēl nav skaidrības. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Dienai apstiprināja, ka tas ir bijis mazliet pārsteidzoši. Savukārt NA līdzpriekšsēdētājam Raivim Dzintaram šīs procedūras nianses tik ļoti nav iekritušas acīs un šķiet, ka viss noticis koleģiāli L. Straujumas vadībā, «bet tā jau parasti ir - tas, kurš aktīvāks, tas vairāk izsakās». L. Straujuma nosaukusi jaunās valdības prioritātes, un šajā ziņā koalīcijā valda diezgan liela vienprātība. Galvenie uzdevumi būs saistīti ar valsts budžeta sagatavošanu un Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē. Prioritāšu sarakstā vēl ir enerģētikas politika, veselības aprūpe, profesionālā izglītība, pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma, kā arī atbalsts lauksaimniekiem, kas nākamgad varētu saņemt 50 miljonu eiro.
Taču partijas nav piekritušas L. Straujumas piedāvātajai atbildības jomu sadalei. Līdz piektdienai paredzēts turpināt sarunas, līdz tam publiski nekomentējot domstarpību iemeslus. Saskaņā ar piedāvājumu ZZS iegūtu Saeimas priekšsēdētāja amatu, bet nesaņemtu ne Satiksmes, ne Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadību. Nacionālajai apvienībai savukārt ir piedāvāta Veselības ministrija, lai gan NA vadība iepriekš aicināja šo nozari uzticēt partijai, kura deleģē finanšu ministru, - tātad Vienotībai. L. Straujuma iepriekš norādījusi, ka jaunajai valdībai nebūs laika iesildīties, tāpēc viņa vēlētos, lai tajā strādātu cilvēki ar valdības darba pieredzi. Ļoti ticams, ka ZZS uzstās uz vismaz vienu izņēmumu, jo partijai svarīgi deleģēt darbam izpildvarā Danu Reiznieci-Ozolu, kas nākotnē varētu būt ZZS premjera kandidāte.
Arī Valsts prezidents A. Bērziņš aicina pēc iespējas drīzāk vienoties par valdības uzdevumiem un tās sastāvu, par prioritāro izvirzot ministru kandidātu iepriekšējo profesionālo pieredzi, tā būšot svarīga, jo Latvija 2015. gada pirmajā pusē būs prezidējošā valsts ES Padomē. Tāpat Valsts prezidents mudina iesaistīt opozīciju parlamenta darbā, kam valdošās partijas neiebilst. Nākamo sarunu raundu A. Bērziņš rīkos ar politiskajiem spēkiem, kuri veido valdību. Oficiāli premjera kandidātu prezidents var nosaukt dienā, kad jaunā Saeima sanākusi uz pirmo sēdi, kas būs novembra pirmajā otrdienā. Līdzšinējā pieredze liecina, ka līdz tam valdošie spēki jau ir sagatavojuši deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību un tai pievienoto koalīcijas līgumu, kā arī izraudzījušies ministru kandidātus. Valdību parasti apstiprina nākamajā vai kādā no tuvākajām dienām pēc pirmās Saeimas sēdes, kurā deputāti nodod zvērestu un ievēl Saeimas prezidiju. Citādi bijis 90. gados, kad atsevišķos gadījumos valdību apstiprināja arī vairākas nedēļas pēc Saeimas sanākšanas.